Krīzes vadības centra vadītājs: vētra atklājusi vairākas Latvijas vājās vietas

Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle raidījumā "900 sekundes" norādīja, ka vētra bijusi kā praktisks tests valsts gatavībai dažādām krīzes situācijām. Tā vienlaikus ļāvusi atklāt vairākas problēmas, kas jārisina jau tuvākajā laikā.

Viena no būtiskākajām atziņām saistīta ar sakaru pieejamību. Krīzes situācijās iedzīvotājiem jābūt iespējai saņemt svarīgāko informāciju arī tad, ja pārtrūkst elektroapgāde. Tāpēc nepieciešams stiprināt mobilo sakaru infrastruktūru, tostarp nodrošināt torņus ar jaudīgākiem akumulatoriem.

Septembrī Krīzes vadības centrs plāno izstrādāt priekšlikumus, kā šādās situācijās iedzīvotājiem nodrošināt pieeju informācijai, iespēju uzlādēt telefonus un nepieciešamības gadījumā saņemt dzeramo ūdeni.

Vētra izgaismojusi arī problēmas ar kritiski svarīgu pakalpojumu pieejamību. Vietām degvielas uzpildes stacijas elektrības pārrāvumu dēļ nespēja darbināt sūkņus, tādēļ iedzīvotājiem nebija iespējams iegādāties degvielu.

Zīle uzsvēra, ka arī uzņēmumiem būtu jādomā par savu gatavību krīzēm. Komersantiem nepieciešams izstrādāt nepārtrauktības plānus, paredzot, kā rīkoties ilgstošu elektrības pārrāvumu un citu traucējumu gadījumā.

Īpaši smaga problēma vētras laikā bija sagāztie koki. Tie daudzviet bloķēja ceļus un būtiski apgrūtināja operatīvo dienestu darbu. Dienesti ne vienmēr varēja ātri nokļūt līdz vietām, kur nepieciešama palīdzība, jo vispirms bija jāatbrīvo ceļi.

Tāpēc nepieciešams domāt par īpašām cilvēku grupām vai resursiem, kas krīzes situācijās varētu pēc iespējas ātrāk atbrīvot galvenos ceļus un nodrošināt operatīvajiem dienestiem piekļuvi.

Vienlaikus Krīzes vadības centra vadītājs aicināja arī iedzīvotājus uzņemties lielāku atbildību par savu gatavību. Ja mājoklis ir pilnībā atkarīgs no elektrības, būtu vērts apsvērt alternatīvu enerģijas avotu, piemēram, jaudīgas akumulatora baterijas vai ģeneratora iegādi.

Šāda sagatavotība var būt īpaši svarīga, jo nākamā krīze ne vienmēr būs tāda pati kā šī. Ja līdzīga vētra būtu notikusi ziemā, aukstā laikā vai darba dienā, tās sekas, visticamāk, būtu daudz smagākas.

"Šī dabas katastrofa bija praktisks pārbaudījums," norādīja Zīle, uzsverot, ka vētras laikā gūtās atziņas nepieciešams izmantot nekavējoties, lai nākamajā krīzē Latvija būtu labāk sagatavota.

Līdz ar to šīs vētras galvenā mācība ir skaidra – krīzes gatavība nav tikai valsts un operatīvo dienestu atbildība. Tajā jāiesaistās arī pašvaldībām, uzņēmumiem un katrai mājsaimniecībai.