Kronberga prioritāte būs panākt valsts pārvalde efektīvāku darbu sabiedrības labā

Pašreizējais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Kronbergs pauda, ka pēc sarunas ar premjeri Eviku Siliņu (JV) piekritis kandidēt uz VK vadītāja amatu, jo atzīst, ka VK ātri nepieciešams atrast jaunu vadītāju. Tāpat Kronbergam un premjerei sakrītot redzējums par VK prioritātēm.

Kronbergs atzina, ka, sākot darbu valsts pārvaldē, viņš vienmēr vēlējies būt elastīgs demokrāts ar kompromisa pieeju un vienmēr aicinājis izprast, kāpēc valsts pārvalde netiek pietiekami cienīta.

Minētais nozīmē, ka nepieciešamas ieklausīties sabiedrības domās, lai saprastu, kādam mērķim publiskais sektors kalpo, norādīja Kronbergs un atgādināja, ka publiskais sektors sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tostarp biznesa sektoram.

Kronbergam esot paveicies, ka viņš ieņēmis ZM valsts sekretāra amatu, jo šis plašais resors licis sajust, ka jebkurš lēmums iespaido visu ķēdes posmu līdz konkrētai darbavietai un procesam valstī.

Kronberga prioritātes būs panākt, lai valsts pārvalde strādā efektīvāk, plašāk izmanto digitālos procesus un sniedz pakalpojumus atbilstošā kvalitātē.

Kronbergs gan nenoliedza, ka VK reputācija pēdējā laikā ir grauta, tāpēc tās darbinieki ir "jāpieceļ kājās un jāuzmundrina."

Amatpersona nenoliedza, ka jauns izaicinājums būs Krīzes vadības centra darbība, kas risinās civilās aizsardzības jautājumus. Bieži vien valsts pārvaldei tiek pārmesta sadrumstalotība, bet ar centra darbību VK būšot doti "lielāki muskuļi".

Plašāku ieskaitu par pirmajiem darbiem Kronbergs solīja sniegt pēc apstiprināšanas amatā.

Kronbergs arī plānojot pabeigt uzsāktos darbus ZM, tāpēc viņš jaunos pienākumus varētu uzņemties ne ātrāk kā augusta vidū.

Amatpersona arī atklāja, ka jau 2017. gadā toreizējais premjers Māris Kučinskis viņu uzrunājis ieņemt VK direktora amatu, taču viņš toreiz atteicies, jo viņam bija idejas un plāni darboties tieslietu jomā.

LETA arhīvs liecina, ka Kronbergs dzimis 1977. gada 6. novembrī Saldū. 2000. gadu sākumā strādājis vairākos uzņēmumos, bet no 2007.-2009. gadam par Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Saimniecības nodaļas vadītāju. No 2009. līdz 2014. gadam bija Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta direktors.

Savukārt laikā no 2014. līdz 2021. gadam viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs.

2021. gada nogalē Ministru kabinets Kronbergu iecēla par ZM valsts sekretāru.

Kronbergs beidzis biznesa augstskolas "Turība" Juridisko fakultāti, iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs un beidzis Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu fakultāti. Tāpat savulaik mācījies Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledžā.

Jau vēstīts, ka aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Paralēli – maija sākumā – Siliņa jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret līdzšinējo Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem". Pēc Siliņas ierosinātās disciplinārlietas valdība 9.jūlijā nolēma amatā pazemināt Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu.