Krupji sāk mosties un migrēt! DAP arī šogad aicina palīdzēt izglābt "princi"
Šī gada dzīvnieks ir parastais krupis, un tas pamazām mostas no ziemas miega, lai uzsāktu savu ikgadējo migrāciju uz nārsta vietām. Lai tur nonāktu, šim lēnajam rāpotājam bieži ir jāšķērso autoceļi, kur tie tiek pakļauti riskam tikt sabrauktiem. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde arī šogad aicina pieteikties brīvprātīgos krupju glābējus, kuri gatavi palīdzēt šiem abiniekiem droši šķērsot autoceļus. Vienlaikus arī atsevišķas pašvaldības ar vien vairāk domā, kā pavasaros šiem dzīvniekiem palīdzēt.
Lai aizsargātu krupjus to migrācijas laikā, viena no aktīvākajām pašvaldībām ir Olaines novads. Piemēram, uz ceļa, kas ved uz Jāņupes karjeru, kuru pavasarī mēdz šķērsot arī krupji, jau otro gadu pēc kārtas izvietota arī ceļazīme – iebraukt aizliegts, tā mēģinot panākt, ka nesabrauc šeit migrējošos abiniekus.
Jau šobrīd, kad aktīvākā migrācija vēl nav sākusies, uz ceļa var sastapt pa kādai vardei vai krupim, kuri mērķtiecīgi virzās uz karjera pusi. Pašvaldība satiksmi te slēgusi pēc iedzīvotāju iniciatīvas – tieši viņi sāka vērst uzmanību, ka šeit ik pavasari automašīnas apdraud lielu skaitu abinieku, kuri, iestājoties siltam laikam, lien ārā no ziemas migām mežā un pār ceļu dodas uz nārsta vietu.
"Viņi jau ziņo otro vai trešo gadu un pieskata šos abiniekus, lai netiktu sabraukti. Iedzīvotāji īstenībā var paveikt ļoti daudz, un mēs priecājamies, ka iedzīvotāji ziņo, jo mēs to varējām laikus izdarīt. Jo daudziem cilvēkiem bioloģiskā daudzveidība ir ļoti nozīmīga, arī Olaines novadā, un, tieši ņemot vērā šo vēsturisko faktoru, ka te ir bijušas un joprojām ir daudz ķīmiskās rūpnīcas, iedzīvotāji pievērš diezgan nopietnu uzmanību."
Dabas aizsardzības pārvaldē stāsta, tai zināms, ka šogad arī Siguldā plānots slēgt vienu ceļa posmu, kurā notiek aktīva krupju migrācija. Tas nepieciešams, jo krupis ir dzīvnieks, kuru visvairāk apdraud ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī satiksme uz autoceļiem. Krupji ik gadu dodas nārstā uz vienu un to pašu vietu, turklāt ir arī ilgdzīvotāji – var sasniegt pat 40 gadu vecumu, tādēļ nereti viņu ierastās migrācijas takas aizšķērso dažādi cilvēku būvēti šķēršļi. Turklāt krupis ir lēns, tādēļ atrasties uz ceļa tam ir īpaši bīstami.
"Viņš ir rāpotājs, un bieži vien autoceļa šķērsošana viņam var aizņemt pat 20 minūtes. Un, ja dzīvnieki, kas redz automašīnu pāātrina gaitu un mūk, tad krupis sastingst, izliekas par akmeni, varbūt cer, ka to nepamanīs, bet tā sevi vēl vairāk pakļauj sevi šīm nāves briesmām."
Šī iemesla dēļ Dabas aizsardzības pārvalde jau piekto gadu aicina cilvēkus pieteikties par brīvprātīgajiem krupju glābējiem kampaņā "Misija – krupis. Izglāb princi!" un palīdzēt abiniekiem droši šķērsot autoceļus.
"Visos punktos brīvprātīgie joprojām ir vajadzīgi. Šobrīd mēs esam saņēmuši 100 pieteikums, pagājušajā gadā mums bija 190 brīvprātīgie, tā kā ļoti aicinām vēl un joprojām brīvprātīgos pieteikties, iesaistīties. Mēs visu šo gadu laikā esam aicinājuši arī cilvēkus informēt mūs par aktīvajiem ceļu posmiem. Un tos mēs esam izvērtējuši un apkopojuši interaktīvā kartē, kas pieeja mūsu mājaslapā "www.daba.gov.lv" sadaļā "Misija krupis", un šajos punktos mēs aicinām patrulēt brīvprātīgos."
Pērn brīvprātīgie krupju glābēji šķērsot ceļu palīdzēja vismaz 3500 šo abinieku. Jāuzsver, ka parastais krupis, kas ir pasludināts par šī gada dzīvnieku, ir nozīmīga ekosistēmas daļa – tie palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku populācijas, vienlaikus paši kalpojot par barību daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem un putniem. Attiecīgi to skaita samazināšanās var ietekmēt visu dabas līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
