Kultūras ministrs publiskās‑privātās partnerības modeli nacionālās koncertzāles būvniecībai uzskata par izdevīgāko risinājumu

Pirms valdības sēdes, kurā izskatīja informatīvo ziņojumu par nacionālās koncertzāles projekta attīstības gaitu, kultūras ministrs Puntulis izklāstīja savu redzējumu, kāpēc publiskās-privātās partnerības modeli uzskata par valstij izdevīgāko. Viens no iemesliem, ka privātais partneris uzņemtos lielāko daļu no būvniecības riska.

"Šāda apjoma būvi būvēt par valsts līdzekļiem pašlaik ir neiespējami. Tāpēc esam nonākuši pie PPP modeļa," sacīja ministrs.

"Samaksa sāksies tikai, kad būs viss pabeigts un pieņemts. Pat ja investors koncertzāles vietā uzbūvētu izklaides centru, mēs par to nemaksāsim," norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Plānos ir akustiskā koncertzāle ar 1400 sēdvietām, kam blakus būtu konferenču centrs ar 3000 sēdvietām. Koncertzāle būtu mājvieta Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, tajā mēģinājumu telpas atrastos arī Mūzikas akadēmijai. Lai arī noteikts, ka koncertzāles atrašanās vietai nevajadzētu būt tālāk par trim kilometriem no Vecrīgas un tai būtu ērti piekļūt.

Tā kā izskanējis, ka zemi koncertzālei netālu no Andrejostas būtu gatavs dāvināt ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, kam valsts atbalsts būtu izdevīgs savas teritorijas attīstīšanai, ministrs Puntulis solīja, ka par privātā partnera izvēlei rīkos konkursu un nebūšot jāsatraucas par partnera negodīgu izvēli.

"Jo lielāka konkurence, jo labāku risinājumu varēs atrast. Tikai konkurence var risinājumu palīdzēt atrast," saka Puntulis.

50 tūkstoši eiro nepieciešami, lai sagatavotu juridisko pamatu privāto partneru piesaistei. Aprēķini būšot gatavi pavasarī. Puntulis prognozēja, ka koncertzāle varētu būt gatava pēc septiņiem gadiem.