Labas pārvaldības eksperti mudina Saeimu pārskatīt ētikas kodeksu
Labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperti Saeimu mudina pārskatīt deputātu ētikas kodeksu. Tas pieņemts tālajā 2006. gadā, un nekādas izmaiņas tā arī nav pieredzējis. Ekspertu vērtējumā šobrīd ir pārāk šauras iespējas ierosināt lietu par deputātu, iespējams, neētisku rīcību. Vai regulējumu mainīt – Saeimā vienprātības nav, un ētikas kodeksa pārskatīšana ir iestrēgusi.
Jau 2012. gadā Eiropas Padomes pretkorupcijas eksperti izvērtēja Saeimas ētikas kodeksu un aicināja novērst vairākus trūkumus. Taču no saņemtajām rekomendācijām daļa tā arī palikusi neizpildīta.
Kā "Sabiedrības par atklātību – Delna" rīkotajā tiešsaistes diskusijā norādīja pretkorupcijas biroja pārstāve, viena no lielākajām problēmām ir tā, ka Ētikas komisijā drīkst vērsties tikai Saeimas deputāti, bet nevienam citam tādu tiesību nav.
"Mandātu un ētikas komisija patiesībā nekad nav bijusi pietiekami aktīva. Tā ir bijusi pasīva. Tai nav bijusi zināma loma tieši ētikas kodeksa iedzīvināšanā. Proti, Ētikas komisija var reaģēt uz Saeimas deputātu pārkāpumiem tikai tajos gadījumos, kad ir saņemts kāda konkrēta deputāta rakstveida iesniegums. Pašai Ētikas komisijai šobrīd arī nav pilnvaru ierosināt lietu," saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve Anna Aļošina.
Tāpat "Delnas" ieskatā arī iedzīvotājiem un organizācijām jābūt tiesībām vērsties parlamentā, ja ir aizdomas par kāda deputāta neētisku rīcību.
"2006. gadā, kad izveidoja ētikas kodeksu, tas bija laiks, kad mēs tikko iestājāmies Eiropas Savienībā, kad sākām veidot savu demokrātiju. Bet šobrīd šie gadi ir pagājuši, un mēs esam citā demokrātijas līmenī. Tādā līmenī, ka arī trešās puses vēlas izteikties par to, kas ir novērots, redzēts un arī kaut kāda aizdomu ēna," saka "Sabiedrības par atklātību – Delna" pārstāve Agnija Birule.
Divi deputāti, kas iesaistījās diskusijā, pauda atšķirīgu attieksmi, vai regulējums jāmaina. Jana Simanovska (P) uzskata, ka labas pārvaldības ekspertu ierosinājums būtu jāatbalsta: "Jautājums, protams, kā sabiedrībai piedalīties, ja sabiedrību satrauc. Tas viens mehānisms varētu tomēr būt tāds, ka Ētikas komisija var ņemt vērā iesniegtos iedzīvotāju priekšlikumus un uz to pamata, ja redz tur pamatu, arī ierosināt tos jautājumus."
Savukārt, norādot uz politiskās izrēķināšanās risku, ierosinājumu ļaut ikvienam vērsties Ētikas komisijā ļoti skeptiski vērtē Edmunds Zivtiņš (LPV): "Jebkurš partijas kopsapulcē pateiks – mums tas deputāts nepatīk, rakstīsim visi Ētikas komisijai, un tagad saņems tur 500 iesniegumus. Jēziņ mīļais, nu ko tad darīt? Uz katru atbildēt vai apvienot vienā? Pēc tam neiekļausies termiņos, tad uz tiesu jāiet un vēl kaut kas."
Vienlaikus gan deputāti vērsa uzmanību, ka gluži bez ievērības nav atstāti starptautisko ekspertu ierosinājumi, kas paredz arī skaida regulējuma ieviešanu, kas saistīts ar interešu konflikta novēršanu parlamentā. Saeimas kārtības rullis un ētikas kodekss tiek pārskatīts, taču darbs ir iestrēdzis. Līdz ar to šobrīd vēl nav nekādas skaidrības, kad un kādas izmaiņas varētu tikt iedzīvinātas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
