"Interesanti, kādēļ pēc 10 gadiem kāds pēkšņi sācis runāt," "Delna" komentē apgalvojumus par iejaukšanos vēlēšanās
"Interesanti, kādēļ pēc 10 gadiem pēkšņi kāds ir sācis runāt un diezgan vispārīgi. Jādomā, ka vairāk notikumu sakritības dēļ," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa, komentējot izskanējušos apgalvojumus par partijas "Vienotība" mēģinājumu 2014. gadā ietekmēt Saeimas vēlēšanas.
"Paskatoties uz "Latvijas Attīstībai" gadījumu, tas iesākās pirms pāris gadiem, tie "Vienotības gadījumi sākās pagājušā gada rudenī, iespējams, pārmaiņu dēļ koalīcijā, gan jau arī kaut kādā mērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvums partiju savstarpējo cīņu tikai pastiprina. Bet gadījumi, kad redzam, ka cilvēki sāk runāt pēc daudziem gadiem – tas ir interesanti," teica Tauriņa.
"Delna" direktore norāda, ka izskanējušais raisa daudz jautājumu, taču ir maz atbilžu. Viņa norādīja, ka konkrētajā gadījumā "Delna" uzmanīgi seko līdzi tiesībsargājošo iestāžu darbam saistībā ar izskanējušo.
Kā ziņots, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis, kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumā, LTV apgalvoja, ka 2014.gada rudenī notikušo 12.Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. "Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta," it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis. "Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica – nu tad būs visādi," raidījumā apgalvoja Kadžulis.
Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12.Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no "Vienotības" saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.
Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojam (SAB), tomēr atsaucība esot izpalikusi. "Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara," pārmeta Kadžulis.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc šiem paziņojumiem uzsvēra, ka lūgs tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt publiski izskanējušo apgalvojumu. Siliņa uzsvēra, ka Kadžuļa teiktais par mēģinājumu ietekmēt Satversmē nostiprinātās demokrātiskās procedūras nedrīkst palikt bez sekām. "Vai nu tā ir bijis, un likuma priekšā ir jāatbild vienam, vai nu tā nav bijis, un likuma priekšā ir jāatbild otram. Ir jāpauž ļoti skaidrs Latvijas konstitucionālo kārtību un drošību aizsargājošo iestāžu viedoklis – jābūt gan vērtējumam, gan rīcībai," uzskata premjere.
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) April 25, 2024
Līdz ar to viņa apņēmusies pieprasīt informāciju no valsts drošības iestādēm, kā arī aicināt ģenerālprokuroru pārbaudīt izskanējušos apgalvojumus.
Prokuratūrā patlaban atrodas kriminālprocess par krāpšanos CVK rīkotajā IT iepirkumā. Šajā lietā viens no apsūdzētajiem ir Kadžulis. Viņa vadītais uzņēmums vairākkārt uzvarēja CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iepirkumos.
2024. gada aprīlī Kadžulis TV3 raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos, neveicot par pakalpojumiem lūgto samaksu. KNAB saistībā ar to sācis resorisko pārbaudi. Vēl pēc nedēļas jau sekoja Kadžuļa paziņojumi, ka Kampars esot centies ietekmēt balsu skaitīšanu 2014.gada Saeimas vēlēšanās.
"Nekā personīga" sižets: "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
