Lašveidīgo makšķerēšanas liegums neattur maluzvejniekus
Iestājoties vēsākam laikam, daudzās Latvijas upēs sācies lašveidīgo zivju nārsts. Šajā laikā šīs vērtīgās zivis ir aizliegts makšķerēt, taču tas diemžēl neattur maluzvejniekus. Šomēnes Valsts vides dienesta (VVD) inspektoriem jau izdevies pieķert vairākus nelegāļus, kā arī no upēm izcelt lielu skaitu dažādu aizliegtu zvejas rīku. TV3 Ziņas devās uz Kurzemi skaidrot, kā norit lašveidīgo upju kontrole.
Turpinoties lašveidīgo zivju makšķerēšanas lieguma periodam, Valsts vides dienesta inspektori turpina aktīvu kontroli lašu un taimiņu nārsta upēs.
Saka ir viena no lašveidīgo migrācijas upēm Latvijā. Pa šejieni dziļāk iekšzemē no Baltijas jūras uz savām nārsta vietām dodas gan laši, gan taimiņi. Un diemžēl tieši šī iemesla dēļ Saka un tās pietekas ir maluzvejnieku mērķis, tādēļ šeit regulāros reidos ierodas Valsts vides dienesta inspektori.
Kopš 1. oktobra, kad spēkā stājies lašu un taimiņu ieguves liegums, inspektori daždien laivā pavadot pat astoņas stundas. Pāvilostas apkaimē pēdējais ķēriens tiem pavisam nesen – pagājušonedēļ.
"Piektdienas vakars, ja nemaldos. Bija vienkārši kārts ielikta un kārts galā neliels tīkls. Tīklā iekšā viens lašveidīgais."
Šo maluzvejnieku pie rokas pieķert diemžēl neizdevās, taču, ja būtu tam draudētu administratīvais sods līdz 700 eiro, vēl tikpat būtu jāmaksā arī par nelegāli noķerto zivi.
"Es saku, ja vēlies zivi, lētākais variants būtu aiziet uz "Maxim" vai dodies uz licencētajām makšķerēšanas vietām, kur drīkst paturēt vienu. Jo es saku, tomēr lašu mums ir palicis ļoti maz," neslēpj VVD Kurzemes reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs.
Tomēr bargie sodi un visiem zināmais fakts par zemo lašveidīgo populāciju Latvijā nelegāļus neattur. Inspektoriem pat zināms par kādu nekaunīgu maluzvejnieku grupējumu, kurš darbojas Ventspils pusē. Tur tīklus inspektori izņem regulāri, ir zināmi arī potenciālie vaininieki, taču, kamēr maluzvejnieks nav pieķerts pie rokas – sodīt nevienu nevarot.
"Viņi pat diži nekautrējas, sagaida mūs krastā, kad beidzam savas pārbaudes. Paskatās, ko esam atraduši, pavaicā, kāds bija laiks. Un nereti atklātā tekstā arī pasaka – jūs aizbrauksiet, mēs savu padarīsim, mēs savu zivi dabūsim. Ventas upē tas ir bizness. Viņi, kas strādā šos nedarbus, viņiem jau ir kundes. Strādā ne tikai uz lašveidīgajām zivīm, bet arī zandartus ķer, ķer vimbas."
Inspektori arī secinājuši, pie nelegālās rūpalas dažviet vainīgi arī paši iedzīvotāji, kuri maluzvejniekus piesedz.
"Dažās apdzīvotās vietās tie maluzvejnieki par Robiniem Hudiem tiek uzskaitīti bezmaz vai. Viņš padalās ar guvumu, kaut kādai kaimiņienei iedod zivtiņu, tad viņa ir laimīga. Te varbūt mazāk, bet Užavas upe. Tur, kad mēs parādāmies, visam ciemam tiek izziņota trauksme, ka VVD ieradies," stāsta VVD Kurzemes reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs.
Lai nelegālos makšķerniekus pieķertu, inspektori tādēļ strādā radoši. Talkā nāk arī droni ar termokamerām, novērošanas iekārtas, kas izvietotas pie dažādām upēm. Taktika jāmaina regulāri, jo nelegāļi nesnaužot.
"Tad, kad viņi saprot, ka strādājam naktīs, viņi sāk strādāt pa dienu, tad mēs arī pa dienu strādājam. Mums tās taktikas ir dažādas, mēs mainām, cenšamies izvairīties no tās novērošanas, nestāstīšu tagad visu, bet ir mums savs arsenāls, ko mēģinām lietot. Dažreiz veiksmīgi, dažreiz mazāk veiksmīgi."
Vides dienests kopš 1. oktobra, kad stājās spēkā lašveidīgo zivju makšķerēšanas liegums, uzsācis sešas pārkāpumu lietas. No dažādām upēm inspektori izņēmuši 14 zivju tīklus, trīs žebērkļus, arī vēl virkni citu veidu zvejas rīku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
