Jākoncentrējas uz diplomātisko spiedienu, lai nepieļautu agresorvalstu sportistu dalību olimpiskajās spēlēs
Latvijai jāturpina darīt viss iespējamais, lai lēmums par Krievijas un Baltkrievijas atlētu dalību olimpiskajās spēlēs tiktu atcelts. Šāds viedoklis šodien izskanēja Saeimas komisijā, kurā sprieda par Latvijas tālāko rīcību pēc tam, kad agresorvalstu sportisti pielaisti Parīzes spēlēm. Vai iespējamā spēļu boikotēšana aizvien ir Latvijas sporta funkcionāru dienaskārtībā?
Kādai būtu jābūt Latvijas rīcībai pēc tam, kad Parīzes olimpiskajām spēlēm pielaisti Krievijas un Baltkrievijas atlēti? Par to spriež Saeimas sporta apakškomisijā.
Krievu un baltkrievu atlētu dalība olimpiskajās spēlēs, arī neitrālo sportistu statusā, ir nepieņemama un šādu viedokli jāturpina paust skaļi, tā šodien norādīja kā Olimpiskā komiteja, tā par sportu atbildīgā Izglītības ministrija.
"Tas, ko mēs varam darīt, ir uzturēt viedokli un skaidru nostāju, ka SOK lēmums ir aukstasinīgs, tas ir amorāls lēmums un mums tas nav pieņemams," skaidro Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV).
Latvijas Olimpiskā komiteja gan aizvien uzstāj, ka šobrīd vēl ir pāragri mētāties ar vārdiem par spēļu boikotu, jo līdz tām vēl ir tālu. Tā vietā jākoncentrējas uz to, lai gan Starptautisko olimpisko komiteju, gan citas valstis, mēģinātu pārliecināt par to, ka agresorvalstu pielaišana spēlēm, nav pieļaujama. To, ka pārliecināšana varētu būt veiksmīga, mūsu Olimpiskā komiteja gan apšauba, jo pat Eiropa šajā jautājumā nav vienota.
"Ir šis politiskais atbalsts par to, ka šis lēmums ir absolūti nepieņemams un šobrīd nepareizs, bet olimpiskajā kustībā, kas, protams, arī ir daļēji saistīts ar valstīm, mēs esam šobrīd mazākumā," skaidro Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.
"Es domāju, ka viņiem, neesot kaimiņvalstīs ar Krieviju un Baltkrieviju, nav īsti skaidrs, kāds politisks instruments šajās valstīs ir sports, kā tas tiek izmantots. Tāpēc pārējai pasaulei ir grūti saprast, kāpēc tad nevaram atļaut cilvēkam "X" bez jebkāda karoga uz muguras, neatskaņojot himnu, kāpēc gan viņš nevarētu piedalīties?" vaicā Latvijas Olimpiskās komitejas Atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule.
Latvijas lēmums izrietēs arī no tā, kādu soli spers pati Ukraina. Taču arī tā turpina uzklausīt savu sportistu nostāju, tāpēc nekādus lēmumus nav pieņēmusi.
"Ja mūsu Olimpiskā komiteja izlems nepiedalīties, tik un tā arī Ukrainas sportistu lēmumam būs liela nozīme – vai viņi paši vēlas piedalīties vai ne. Taču tas viņiem netiek uzspiests. Un tāpēc, ka šie viedokļi vēl tiek uzklausīti, Ukraina vēl nav paudusi skaidru un skaļu nostāju, taču Ukraina ir paudusi skaidru nosodījumu šim lēmumam," saka Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols.
Saeimas komisijā šodien arī izskanēja, ka aktīvāk šajā jautājumā jāiesaista Ārlietu ministrija, kurai būtu jāvēršas kā pie pašas Francijas, tā, iespējams, jāmeklē ceļi, kā izdarīt spiedienu uz naudīgajiem sponsoriem, bez kuriem olimpisko spēļu norise nav iespējama.
"Principā visa uzmanība un koncentrēšanās ir uz šo diplomātisko spiedienu. Un tajā brīdī, kad tuvosies šis datums, kad ir jānotiek olimpiskajām spēlēm, tad, ja mēs sapratīsim to, ka šis lēmums netiek mainīts un agresorvalsts sportisti tiek pielaisti, tad mums būs jāpieņem viens vai otrs ļoti sarežģīts lēmums," skaidro Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).
Tomēr vismaz šobrīd nekādus lēmumus Latvija nepieņems un sportisti ierastajā režīmā turpina gatavoties četrgades lielākajam vasaras sporta notikumam. Pie jautājuma par Latvijas atlētu dalību olimpiskajās spēlēs deputāti gan plāno atgriezties pēc mēneša.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
