Latvijā ieradušies ārvalstu pētnieki šķetināt Latgales ekonomiskās problēmas
Jau gadiem ilgi ekonomiskie rādītāji Latgalē ir sliktākie valstī. Augstākais bezdarbs, zemākie ienākumi, vismazāk potenciālo darba vietu. Valstiski regulāri top dažādi reģiona attīstības plāni, taču reāls labums no tiem līdz šim bijis niecīgs. Šoreiz uz Latviju ataicināti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD pētnieki.
Pētnieki jau ieradušies Latvijā. Eksperti tiksies ne tikai ar ministriju ierēdņiem, bet dosies arī uz pašu Latgali, lai uz vietas apraudzītu kā cilvēki tur dzīvo un kādas ir viņu vajadzības.
Vietējie uzņēmēji un pašvaldību vadītāji cer, ka ietekmīgās organizācijas ieteikumi būs gana spēcīgi, lai liktu arī mūsu lēmumu pieņēmējiem pamatīgāk pievērsties palīdzības sniegšanai Latgalei.
"Latgalē pierobežā cilvēki domā, mēs esam aizmirsti, tādi kā pabērni, par mums neviens nedomā, šobrīd šī ir svarīga ziņa, ka ek, ka OECD domā un brauc un meklēs risinājumu. nav tādas vienkāršas zāles, ka hop un mēs visu atrisinām šī situācija, kas ir izveidojusies Ukrainā, ģeopolitikā, mums nav tādas pieredzes tāpēc vajadzīgi eksperti, kas mums palīdzēs."
Pašmāju uzņēmēji un pašvaldību vadītāji cer, ka, ņemot vērā OECD prestižu, pētnieku izstrādātie ieteikumi turpmāk būs grūdiens pieņemt drosmīgus lēmumus gan attiecībā uz darbaspēka nodokļiem. Tāpat arī attiecībā uz cita veida atbalstu.
Patlaban ministrijās top austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes plāns, taču to uzņēmēji kārtējo reizi vērtē kā pārāk piesardzīgu.
"Vispirms būtu jāskatās patiesībai acīs un jābeidz dzīvot ar rozā brillēm. Ja ir jāpiesaista investīcijas un ja ir skaidrs, ka tās vajag, lai būtu labi apmaksātas darba vietas un cilvēki būtu laimīgi. Tad katram investoram rodas jautājums – kāpēc man tur jāinvestē? Kāpēc gan to nedarīt Stopiņu pagastā vai Ādažu novadā, vai tepat blakus Rīgai? Atbildes nav, un pat, ja ir izveidota Latgales Ekonomikas zona, vai Rēzeknes ekonomikas zona, tas devums, ar ko pievilināt investorus, nav nekas īpašs. Viņš nav īpašs ne Latvijas mērogā, ne arī Baltijas vai Polijas līmenī."
OECD reģionālās politikas analītiķis Maikls Flūds teic, ka viena no lietām, ko līdz šim jau dzirdējuši – ekonomiskā atšķirība starp galvaspilsētu un Latgali ir izteiktāka, nekā tas ir daudzās OECD valstīs.
"Protams, arī citur ir līdzīgi piemēri, bet šī plaisa jūsu [Latvijas] gadījumā ir ļoti liela un rada Latgalē tādu attīstības slazdu. Mēs esam šeit, lai identificētu iespējas sabalansēt šo ekonomikas attīstību starp Latvijas reģioniem, vai tas būtu saistīts ar investīciju, vai cilvēku piesaisti reģionam," teic Flūds.
Jau otrdienas, 28. maija, vakarā pētnieki ar vilcienu dosies uz Rēzekni, un turpmāko dienu laikā apmeklēs arī Daugavpili un Krāslavu, lai tiktos ar vietējiem uzņēmējiem un organizācijām.
Reģionā dzīvojošie cer saņemt svaigu skatījumu uz problēmu risināšanu no malas, taču idejas ir arī pašiem.
Maksimovs norāda, ka ir nepieciešams, lai valsts sniegtu garantijas kredītiem. "Ja jaunieši grib būvēt māju vai nopirkt dzīvokli, tad reāli – bez variantiem. Ja valsts dotu garantiju, teiktu: labi, re, dzīvojiet!: tad jaunieši gan attīstītu ekonomiku, gan skolas varētu vērt vaļā," uzskata Maksimovs. Tāpat problēmas ir lauksaimniekiem, viņš norāda. Latgales lauksaimnieks saņem trīs līdz piecas reizes mazāk subsīdiju nekā Polijas vai Vācijas lauksaimnieks. "Par kādu ekonomikas attīstību mēs varam runāt?" retoriski vaicā Balvu mērs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
