Latvijā kibernoziedznieki arvien biežāk izvēlas uzbrukt uzņēmumiem; tiek izkrāptas milzu summas

Finanšu nozares asociācijā skaidro, ka spriežot pēc globālajiem statistikas datiem, krāpnieki arvien biežāk par mērķi izvēlas tieši uzņēmumus.

Lielākā daļa, proti, 60% no kiberuzbrukumiem, ir vērsti tieši pret maziem vai vidējiem uzņēmumiem, liecina Starptautiskā Kiberdrošības institūta (Cyber Readiness Institute) apkopotie dati. Visbiežāk noziedznieki zvana vai sūta epastus uzņēmumu grāmatvežiem, finanšu direktoriem, nereti arī uzņēmuma vadībai un, izmantojot dažādas manipulatīvas metodes, izkrāpj uzņēmumu finanšu līdzekļus.

"Visdrīzāk ir zvans, ka pārstāv bankas vai tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, klasiskie sarkanie karogi ir sabiedēt, ka naudas līdzekļi nav drošībā, pieņemt sasteigtus, nepārdomātsu lēmumus un ātri rīkoties," skaidro Finanšu nozares asociācijas padomnieks Armands Onzuls.

Latvijas kiberdrošības uzraugs "Cert.lv" skaidro, ka noziedznieki mēdz ielauzties uzņēmumu sistēmās, nozagt visdažādākās datu bāzes, tās šifrēt un pieprasīt izpirkuma maksu, lai firma varētu atgūt piekļuvi saviem datiem, bez kuriem darbība bieži vien ir paralizēta. Šogad Latvijā notikuši vismaz pieci šifrējošo datorvīrusu uzbrukumi.

"Jā, viņi pieprasa naudu lai uzņēmums atgūtu pašu datus. Ļoti absurda situācija, bet tā gadās, ja uzņēmumiem nav pietiekami lai veidotas rezerves kopijas," pauž "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Taču vēl lielāks risks ir viltus rēķinu shēma. Kibernoziedznieki parasti ielaužas e-pastu sarakstē starp uzņēmumiem, izliekas par pakalpojumu sniedzēju un pārliecina upuri turpmāk samaksu par padarīto darbu vai piegādātajaām precēm skaitīt uz citu, pašu noziedznieku izveidotu kontu. Cik šādu gadījumu bijis Latvijā, precīzi nav zinams, bet summas esot ļoti iespaidīgas.

"Viltus rēķini ir vairāki, diemžēl viens ir par ļoti lielu summu. (TV3: Cik apmēram?) Tuvu pie miljona. Sīkāka informācija par šo gadījumu gan netiek atklāta," saka Mālkalnietis.

"Kopumā var teikt, ka visa šī finanšu krāpniecība ir pelēkā zonā, jo ne visi grib ziņot. Vai tie būtu kauna sajūta, negribas dalīties ar pieredzi," teic Onzuls.

Vienkāršākais un efektīvākais veids kā saknē nocirst krāpnieku vēlmi "iesmērēt" viltus rēķinu, ir sadarbībā ar darījumu partneriem strikti izmantot elektroniski parakstītus dokumentus, skaidro "Cert.lv" kiberdrošības eksperts: "Uzņēmumi, lai ātrāk noslēgtu darījumus, neveic gana rūpīgi darījumu apliecinošos dokumentu pārbaudi, kas drīkst parakstīt, ka darījums ir izmainīts (…) elektroniskie parksti – šī ir tehnoloģija, kas nav jauna, kas lielsiki varētu palīdzēt šādos gadījumos, ja mēs apliecinātu savu vēlmi mainīt maksājuma detaļas."

Kibernoziedzniekus noķert un sodīt ir ļoti grūti, jo līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību tie var darboties no jebkuras pasaules malas, veiksmīgi komunicējot jebkurā valodā.