Vistu mēslus sajauc ar ūdeni un ievieto fermentācijas tvertnēs. Tur vistu mēslus silda un maisa aptuveni 30 dienas.
Biogāzes projekta vadītājs Ralfs Pilsētnieks skaidro, ka sākotnēji no vistu mēsliem izdalās biogāze, kas ir ar dažādiem piejaukumiem. Tāpēc tālāk galvenais darbs ir biogāzes attīrīšana: "Gāze tiek tālāk padota uz sākotnējo attīrīšanu, kur tiek noņemts sērs un amonjaks. Tālāk pa vadu 2 kilometru attālumā iet uz Bovogas, kas ir biometāna stacija."
Divu kilometru attālajā attīrīšanas stacijā turpinās biogāzes attīrīšana. Lai arī ir veikta sākotnējā attīrīšana, joprojām tajā ir aptuveni 40% ogļskābā gāze.
"Principā ēka ar sarežģītu tehnoloģiju, kuras vienīgā funkcija ir attīrīt Co2 no biogāzes. Rezultātā nāk ārā biometāns, ko var ievadīt tīklā," skaidro Ralfs Pilsētnieks.
Biometāns nonāk kopējā dabasgāzes tīklā. Šī stacija gada laikā spēj saražot 150 gigavatstundas enerģijas. Tas līdzinās Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras kopējam gada patēriņam.
Iepriekš vistu mēsli pārsvarā nonāca atvērtos laukumos, kur tos uzkrāja kā atkritumu. Tagad tā ir izejviela vertīgā biometāna ražošanai. "Mēs no defekta vai no problēmas esam nonākuši pie risinājuma, kas galu galā rada kaut ko ļoti vērtīgu."
Svarīgi, ka pēc gāzes iegūšanas palikusī masa nekrājas atkritumu kalnā. Tiek veidotas granulas, tās zemnieki izmanto lauku mēslošanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
