Latvija meklēs sabiedrotos, lai nepieļautu Krievijas atgriešanos starptautiskajā sportā
Bīstams signāls, ka agresija un starptautisko tiesību pārkāpumi galu galā var tikt akceptēti. Tā Latvijas Olimpiskajā komitejā raksturo vakardienas Starptautiskās Olimpiskās komitejas izpildkomitejas lēmumu, kas ļautu Krievijai atgriezties starptautiskajā sporta apritē. Attiecīgais jautājums ātri vien arī politiskajā dienaskārtībā. Tas šodien apspriests ar Ukrainu.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas vakardienas lēmums, kas pēc būtības paver durvis Krievijai atgriezties globālajā olimpiskajā apritē, pāršalcis sporta sabiedrību arī Latvijā.
Attiecīgais solis atļautu Krievijas sportistiem piedalīties komandu sacensībās un 2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu kvalifikācijā. Šādi lēmusi starptautiskās organizācijas izpildkomiteja. To vada Zimbabves pārstāve Kirstija Koventrija, kura pasaules slavu izpelnījas saistībā ar ukraiņu sportista diskvalifikāciju šogad aizvadītajās olimpiskajās spēlēs Itālijā.
Līdz šim attiecīgajās sacensībās krieviem bija jāpiedalās kā, tā sauktajiem, neitrālajiem sportistiem. Latvijas Olimpiskajā komitejā skaidro, ka starptautiskās organizācija lēmums ir juridisks piņķeris, bet idejiski šādas neitrāla sportista prasības vairs nebūtu. Tāpat Krievija varētu startēt komandu disciplīnās, un, piemēram, mūsu valstsvienībām nemaz nav ļauts sacenties pret agresoru.
"Komandām tas, tāpat kā iepriekš, Latvijas aspektā nozīmē to, ka ar agresoru valstu komandām sacensties saskaņā ar Sporta likuma nosacījumiem mums ir aizliegts. Tātad šādas spēles kā nenotika, tā arī nenotiks. Komandu sporta spēļu starptautiskajām federācijām šis atkal jau nozīmē kārtējo pārdomu brīdi par to, cik tālu tās ir gatavas iet, ciktāl piekāpties šādam spiedienam no atsevišķu agresorvalstu puses un kādi ir tie risinājumi, ko viņi šai gadījumā meklēs."
Federācijas piesauktas tāpēc, ka formāli Starptautiskās Olimpiskās komitejas lemtais ir ieteikumi, kurus praksē ievieš atsevišķas sporta organizācijas.
Jāatzīst, ka jau ilgāku laiku globālajā sporta funkcionāru vidē vērojams tāds kā attieksmes atkusnis, kad runa par Krieviju, tās lomu un dalību tajā visā. Jāpiebilst, ka, piemēram, pēc šīs Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmuma nu jau pienāk ziņas, ka Starptautiskā Futbola federāciju asociācija jeb FIFA, kuras organizētā Pasaules kausa izcīņa šajās nedēļās pārņēmusi pasauli, varētu pārskatīt savu attieksmi pret Krieviju un liegumus dalībai sacensībās.
Šīs tendences ar nožēlu atzīst arī par sportu atbildīgā Latvijas izglītības ministre, kurai šodien bija jau iepriekš ieplānota saruna ar savu Ukrainas kolēģija. Protams, papildu temats, ko apspriest.
"(TV3: Vai jūs paredzat, ka tas viss neizbēgami virzās uz izšķiršanos, vai Latvijai, piemēram, būtu jāpiedalās nākamajās olimpiskajās spēlēs?) Šobrīd noteikti es atbildēšu, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai nobremzētu jebkādu Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanos starptautiskajā apritē, un centīsimies sadarbībā ar Eiropas valstīm palielināt Eiropas valstu spēku un atbildību. Tie lēmumi, kas nāks nākamie, noteikti būs faktiski ar ārlietu sektoru sadarbībā."
Kārti uz sadarbību ar citām līdzīgi domājošajām valstīm liek arī Latvijas sporta funkcionāri. Tālāko rīcību grasās koordinēt ar Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas kolēģiem
"Faktiski šobrīd vairs neeksistē SOK ieteikumi par to, ka kāda konkrēta agresorvalsts būtu no starptautiskās sporta vides, vismaz sportistu aspektā raugoties, jāizolē. Šobrīd šis viss ir nonācis tieši starptautisko federāciju kompetencē. Gribētos cerēt, ka laika posms, kas ir bijis, kopš ir bijuši spēkā šie te SOK ieteikumi, ir produktīvi izmantots, lai, tā teikt, sakārtotu procesu starptautisko federāciju iekšienē, saprastu, kas viņu biedriem ir pieņemams un kas nav. Un attiecīgi arī tālāk viņas būtu gatavas rīcībai jau šādā te starptautiskajā sporta realitātē."
Pēc divām nedēļā iecerēta kopīga sanāksme arī pārstāvjiem no pārējām Baltijas valstīm un Ukrainas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
