Latvijā novēro neparastu dabas parādību – "adatu ledu"

1. janvārī gāju meklēt ledusmatus, bet atradu "adatu ledu", "Mežtakas" sociālajā kontā vietnē "Facebook" raksta biologs Juris Smaļinskis. Nekad iepriekš viņš tādu parādību nebija pamanījis. Nekavējoties meklēja terminu latviešu valodā. Apvaicāja kolēģus, tostarp hidrologus, taču nevienam nebija atbildes uz jautājumu – kā nosaukt šo parādību latviski.

Ārvalstu publikācijas liecina, ka adatu ledus (needle ice) veidojas aukstās naktīs, kad ūdens pa šaurām augsnes porām ceļas augšup un sasalst, veidojot ledus adatu vai ledus kolonnu. Sadalītu daudzās "šķipsnās", slāņos vai "adatās.

Adatas ir ievērojami biezākas un masīvākas nekā ledusmatiem. "Rezultātā uz augsnes virsmas izveidojas tāds kā kurmja rakuma pauguriņš ar biežam ledus adatām tā virspusē," skaidro Smaļinskis. Augsnes "izcilāšana" bojājot gan augu sakņu sistēmu, kā arī veicinot erozijas procesus.

Savukārt Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klints norāda, ka Latvijas terminoloģijā ir gan apzīmējums krāšņajai parādībai. Latvijas terminoloģijas vārdnīca liecinot, ka pirmo reizi "needle ice" pieminēts jau 1976. gadā Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīcā, ko izdeva "Zinātne". Šajā vārdnīcā parādība nosaukta par adataino ledu.

Latvijas dabas muzeja speciāliste Inta Lange teic, ka ūdens sasalšana "adatās" parasti vērojama ļoti mitrā, mīkstā augsnē, kas bagāta trūdvielām. Piemēram, palienēs un purvājos.

Ūdens sasalšanas process notiekot brīdī, kad temperatūra augsnē vēl nav atdzisusi līdz 0 grādiem pēc Celsija, bet gaiss atdzisis zem 0. Zeme strauji sasalst.

"Adatu ledus veidošanās nav nekas neparasts, tomēr šobrīd ir izveidojušies tieši tādi procesu ietekmējoši apstākļi, ka tas ir ļoti pamanāms. Adatu ledus ir novērojams daudzviet un tas ir ļoti izteiksmīgs," vērtē Lange. "Acīmredzot, par labu nostrādājis lielais mitrums augsnē pēc atkušņa un straujā temperatūra krišanās."