Latvijā izstrādāts aizsardzības plāns sešām Latvijā regulāri ligzdojošām pūču sugām. Visvairāk apdraudēta pašlaik ir Latvijas lielākā pūce – ūpis. Lai pasargātu un palielinātu pūču populāciju, nepieciešamas izmaiņas, uzskata zinātnieki.
Pēdējās dabas skaitīšanas rezultāti ir šokējoši. Latvijā palikuši tikai 24 ligzdojošo ūpju pāri. Tas ir 40 reizes mazāk, nekā būtu nepieciešams.
Ar citām piecām pašmāju pūču sugām situācija ir krietni labāka. Pašlaik Latvijā ligzdo 5 883 apodziņu, 1991 bikšaino apogu, 3003 Urālpūču, 6 788 ausaino pūču un 16 ar pusi tūkstoši meža pūču pāru. Tomēr visas šīs sešu pūču sugas ir aizsargājamas. Visvairāk tām traucējot cilvēka radītie trokšņi.
"Ja šobrīd, piemēram, notiek kaut kāda mežizstrāde vai trokšņi, tad pūces viena otru var nesadzirdēt. Ja tiem iznīcināti lieli veci dobumaini koki, tad pūcēm nav vietas, kur nodrošināt sev ligzdvietu. Troksnis var traucēt arī atrast barības objektus tikai tāpēc, ka nevar kaut ko sadzirdēt," saka Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode.
Tas nozīmē, ka pūces var pārstāt ligzdot vai pamest savus mazuļus. Lai tas tā nenotiktu, esošā pūču aizsardzības kārtība būtu jāmaina. Zinātnieki iesaka līdz pusotram kilometram palielināt aizsargzonu ap katru pūču mikroliegumu. Bet tas īsti neesot iespējams, jo tad ligzdošanas laikā no marta līdz augustam būtu jāierobežo saimnieciskā darbība gandrīz visā Latvijā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Tie procenti arī sanāk diezgan daudz, un tādās vietās, kas šobrīd nav aizsargātas, līdz ar to arī ir saprotamas meža nozares bažas, ka pūču plāna ieviešana tā, kā ir piedāvājuši plāna izstrādātāji, ir gana liela ietekme uz saimniecisko darbību. Ir iespējami ekonomiskie zaudējumi. Bet tas ir stāsts par to, ka mums jāskatās kompleksi," uzskata Gita Strode.
Iespējamais kompromisa variants varētu būt stingrāka saimnieciskās darbības ierobežošana jau esošo aizsargājamo dabas teritoriju ietvaros, kas jau tagad aptver 11,5% Latvijas teritorijas.
Dabas skaitīšana vēl tupinās, un kopā tās ietvaros taps pieci dzīvnieku aizsardzības plāni Latvijā. Šogad sikspārņiem un pūcēm pievienosies roņi un dzeņi.
Pūču aizsardzības plāns ir nodots Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai. Tomēr, ņemot vērā, ka daudziem dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem un biotopiem aizsardzības teritorijas varētu pārklāties, lēmumi par sugu aizsardzības noteikumu maiņu valdībā tiks pieņemti tikai pēc tam, kad beigsies dabas skaitīšana un tiks savākti visi nepieciešamie dati.
