Latvijā pieaugošais uzbeku skaits raisa bažas par drošības risku
"Acis ir jātur vaļā," tāds ir Saeimas deputātu secinājums pēc dažādu dienestu pārstāvju uzklausīšanas par migrācijas jaunajām tendencēm. Bažas raisa lielais iebraucēju skaits no Uzbekistānas, kur valdošā reliģija ir islāms. Pērn Latvijā ieceļoja gandrīz 30 000 uzbeku. Lai gan liela daļa Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, uzbeku skaits ir pietiekami liels, lai deputāti sāktu runāt par radikālā islāma draudiem.
Kopš ieviesti stingrāki uzturēšanās nosacījumi agresorvalsts pilsoņiem, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaits samazinājies par desmit tūkstošiem. Tomēr kopējais ārzemnieku skaits, kas ir ap 130 000, palicis bez būtiskām izmaiņām.
Kā Saeimas deputātiem skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze, tas tāpēc, ka pieaug iebraucēju skaits no tādām valstīm kā Uzbekistāna un Indija.
"Mainījies ir, no kurām valstīm brauc šeit strādāt. Ja pirms tam vairāk bija uzsvars uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, tad šobrīd tā plūsma ir mainījusies," stāsta Roze.
Pagājušajā gadā darba atļaujas izsniegtas nepilniem 20 000 ārzemnieku. Pirmajā vietā ar sešiem tūkstošiem atļauju ir Uzbekistānas pilsoņi.
Ar tiešo avioreisu no Taškentas Rīgā katru nedēļu ierodas simtiem uzbeku, liecina Robežsardzes dati. Bet pērn kopumā ieradās 28 000 uzbeku.
Pēc Robežsardzes pārstāvja Rinalda Belija teiktā, Uzbekistānas pilsoņi tiek pastiprināti pārbaudīti un "pietiekami liels" esot to skaits, kuriem iebraukšana liegta. Kā piemēru viņš min gandrīz 20 uzbekus, kuri it kā bija devušies uz Lietuvu strādāt par kravas automašīnu vadītājiem. Taču robežsargi atklāja, ka viņiem ir viltotas autovadītāja apliecības.
"Šis ir viens no vissmagnējākajiem reisiem. Jo faktiski uz šo reisu tiek atdoti visi spēki, kā saka. Un tās intervijas un darbs ar šo reisu, tas nav, kā saka, pusstundas darbs. Tas ir stundu darbs," saka Belijs.
Ieceļojošo uzbeku skaits Iekšējās drošības apakškomisijas vadītāja Edvīna Šnores (NA) vērtējumā ir "milzīgs", tāpēc jābūt modriem.
"Acis jātur ir vaļā. Potenciāls apdraudējumam ir, tas jāsaprot. Bet dienesti strādā, lai šo apdraudējumu novērstu," norāda Šnore.
Pēc Valsts drošības dienesta pārstāvja uzklausīšanas sēdes slēgtajā daļā Šnore sacīja, ka migrācijas jaunās tendences vairo radikālā islāma draudus.
"Parādās jauna lieta, kuras varbūt agrāk nebija, tie ir islāma radikāļu riski. Jo tagad tā islāma kopiena, kas iezīmējas Latvijā, viņi nav tradicionāli, teiksim, tādi kā varbūt Lietuvā, kur Krimas tatāri ilgi ir dzīvojuši. Šī kopiena faktiski ir ieceļotāji no Uzbekistānas – konkrēti no Uzbekistānas un no Tadžikistānas, un reģiona valstīm. Un, pirmkārt, maz kas ir zināms par šo cilvēku kaut kādu pagātni un kaut kādām nosliecēm," pauž Šnore.
Saeimas apakškomisijas vadītājs uzskata, ka ir pamats runāt par izmaiņām regulējumā, kas saistīts ar ārzemnieku nodarbinātību un kontroli.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
