Latvija pievienojas Starptautiskajai izmeklēšanas grupai par kara noziegumiem Ukrainā
Ģenerālprokurors Juris Stukāns Hāgā parakstījis vienošanos par Latvijas dalību apvienotajā izmeklēšanas grupā (AIG) par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru, kas, iespējams, izdarīti Ukrainā, informēja Latvijas Republikas prokuratūras Konsultante – sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina.
2022. gada 30.–31. maijā Hāgā, Nīderlandes Karalistē, notikušās Eirojusta Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās koordinācijas sanāksmes laikā ģenerālprokurors Juris Stukāns kopā ar pārējām iesaistītajām pusēm parakstīja vienošanos par Latvijas dalību AIG par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru, kas, iespējams, izdarīti Ukrainā. Kopā ar Latviju AIG pievienojās arī Igaunija un Slovākija.
AIG ar Eirojusta atbalstu tika izveidota 2022. gada 25. martā starp Lietuvu, Poliju un Ukrainu un aprīļa beigās tai pievienojās arī Starptautiskās krimināltiesas Prokuratūra (ICC-OTP). AIG galvenais mērķis ir veicināt un koordinēt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas starp iesaistītajām valstīm un ICC-OTP, kā arī atbalstīt pierādījumu vākšanu un nodrošināt ātru un drošu informācijas un pierādījumu apmaiņu.
Latvijas, Igaunijas un Slovākijas pievienošanās AIG skaidri apliecina, ka tiks darīts viss, lai savāktu pierādījumus par iespējamiem starptautiskiem noziegumiem, kas pastrādāti Ukrainā, un sauktu vainīgos pie atbildības. Tas, ka AIG tika izveidota jau martā, liecina par ātru reaģēšanu, lai nodrošinātu ciešu sadarbību, kas vērsta uz efektīvu un operatīvu informācijas un pierādījumu apmaiņu.
"Līdz ar Latvijas pievienošanos AIG, mūsu valsts iegūtos pierādījumus varēs izmantot visas AIG vienošanās puses," uzsver ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Lai gan Latvija AIG pievienojusies tikai tagad, kā norāda ģenerālprokurors, tas Latvijas likumsargiem nav traucējis starptautiski sadarboties, jo starptautiskās sadarbības un koordinācijas jautājumi tika risināti ar Eirojusta iesaisti.
Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests jau 15. martā sāka kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Kriminālprocesa ietvaros tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tas ir civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kas Ukrainas tautai radījuši fiziskas vai psihiskas ciešanas; noziegumiem pret mieru, tas ir agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu; kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.
Izmeklēšanu šajā kriminālprocesā uzrauga Ģenerālprokuratūra.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
