Latvijā renovēti tikai 4% daudzdzīvokļu ēku. Valsts kontrole skaidro, kas procesu bremzē

"Tas ir tas, ko mēs kopš 2000. gadu sākuma esam izdarījuši… Mazāk nekā 2000 ēku no gandrīz 40 000 daudzdzīvokļu ēkām Latvijā. Nu, tas progress mums ir bijis pietiekami lēns," uzsver Āboliņš.

Līdz šim renovācijas notikušas pārsvarā ar Eiropas Savienības fondu un valsts līdzfinansējumu. Taču iedzīvotāju iesaiste ilgstoši bijusi zema.

Lielākais šķērslis šobrīd ir straujais renovācijas cenas pieaugums. "Ēku renovācijām būvniecības cenu kāpums ir divreiz straujāks nekā kopējais būvniecības cenu kāpums Latvijā," norāda Valsts kontrole.

Rezultātā iedzīvotāju mēneša izdevumi nereti pat pieaug. "Rēķini par siltumenerģiju samazinās, bet kopējie ikmēneša maksājumi pieaug – nāk pretī kredītmaksājumi par renovāciju. Un tas ir pat ar valsts atbalstu," skaidro Āboliņš.

Valsts kontrole uzsver, ka renovācijas process joprojām ir pārāk birokrātisks. No idejas līdz reālam lēmumam jāiziet vismaz deviņi soļi. Turklāt iedzīvotāji nereti neizprot izmaksas: "Tikai 8% zina, cik renovācija maksās. Parasti to uzzina tikai gala posmā, kad kļūdas jau izdarītas," stāsta Āboliņš.

Viņš arī norāda uz problēmu, ka valsts atbalsta sistēma faktiski neierobežo būvniecības cenu kāpumu: "Mēs atbalstām gan ļoti ekonomiskus projektus, gan ļoti dārgus. Būvnieki, redzot valsts atbalstu, šo situāciju arī izmanto."

Kāpēc Latvijā procentu likmes ir augstākas nekā Lietuvā vai Igaunijā? "Altum" piedāvātā procentu likme – 3,9% – Latvijā ir augstāka nekā kaimiņvalstīs. "Lietuvā likmes ir ap 3%. Ja Latvijā būtu tādas pašas, 10% projektu jau kļūtu ekonomiski pamatoti. Tas ir gana daudz," skaidro Āboliņš.

Valsts kontrole norāda – Latvija ir atteikusies izmantot vairākus finanšu avotus, kas citās valstīs palīdz renovāciju paātrināt. Āboliņš uzsver: "Ir modernizācijas fonds. Ir klimata instrumentu izsoļu ieņēmumi, kas netiek novirzīti klimata mērķiem. Šie resursi ir pieejami, bet mēs tos neizmantojam."

Pētījums atklāj – problēma nav tikai finansēs. "Vairāk nekā puse iedzīvotāju no savas pašvaldības vai apsaimniekotāja nav saņēmuši nekādu informāciju par renovāciju," norāda Valsts kontrole. Lai gan valsts informē aktīvi, "ziņa nenonāk līdz mājas iedzīvotājiem," norāda Āboliņš.

Kas notiks, ja turpināsim renovēt 4% tempā? Atbilde nav iepriecinoša: "Dzīvosim nerenovētās mājās, maksāsim dārgāk par apkuri." Turklāt sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji paliks aiz svītras: "Renovācija šobrīd ir iespēja tikai cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem."

Un vēl – Latvija riskē neizpildīt Eiropas Savienības mērķus, proti, līdz 2030. gadam renovēt 2000 ēku, bet līdz 2050. gadam – visas 40 000.