Latvijā trūkst skolotāju; dažviet šī iemesla dēļ nenotiks atsevišķi mācību priekšmeti
Bet Latvijā šis mācību gads sāksies ar skolotāju deficītu – šogad trūkst 3% no vajadzīgā pedagogu skaita. Tas ir par procentu vairāk, nekā pērn. Skolu direktori brīdina, ka būs mācību stundas, kas vienkārši nenotiks. Turklāt daudzi pedagogi ir pirms pensijas vecumā un drīzumā dosies pelnītā atpūtā), bet jaunie skolotāji godīgi atzīst, ka ilgi strādāt skolās negrasās.
Jaunais mācību gads Latvijā sāksies ar daudziem izaicinājumiem, viena no lielākajām problēmām ir pedagogu trūkums.
Par aktualitātēm uzsākot jauno mācību gadu šodien sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Skarbus vārdus pašreizējai situācijai velta skolu direktori, tie secinājuši ka pedagogu trūkums ir akūts visā valstī, sevisķi Pierīgā.
"Es jau vairākkārt esmu brīdinājis, tā ir realitāte – būs virkne mācību stundu virknē priekšmetos, vienkārši mehāniski nenotiks. Nekautrēšos – arī piemēram, Siguldas valsts ģimnāzijā būs viens mācību priekšmets, vienā klašu grupā – vienkaŗši stundas nenotiks. Nu, nav tā pedagoga! Un man nav kam paŗdalīt. Priekšmets dizains un tehnoloģijas – vienkārši nav, kam pārdalīt," teic Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Latvijas Pašvaldību savienībā skaidro, ka vietvaras mēģina pedagogus pārdalīt starp mācību iestādēm, taču tas rada lielus skolotāju izdegšanas draudus. Bažas esot par Izglītības ministrijas plāniem, kas vēl jo vairāk atsijāšot skolotājus.
"Visi ministrijas ricības plāni, virzīt pensijā solotājus pensijas vecumā, atbrīvoties no tiem, kas nelieto valsts valodu. Mums būs arvien lielākas problēmas nodrošināt pedagogus. Pašvaldības var nodrošināt pedagogus tikai tādā apjomā, kādā ir pieejams. Mēs nevaram ražot pedagogus," pauž Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča.
Tam iebilst Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), uzsverot, ka sava daļa atbildības jāuzņemas pašvaldībām: "Tā galvenā problēma ir pedagogs ieiet skolā, viņš gadu, divus, trīs, maksimums, tad pamet skolu. Kaut kas npotiek tajā pašvaldības iestādē! Valdība nevar uzņemties bezgalīgu programmu – labi, mēs ražosim 10 000! Bet mums nav tik daudz studentu!"
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iezīmē vēl drūmāku ainu: ja visas cerības liek uz jaunajiem pedagogiem, tad jārēķinās, ka viņi ilgi šajā profesijā strādāt nebūt negrasās.
"52% pedagogu ir vecumā 50+, no kuriem 20% ir vecumā 60+ Nesen veicām jauno pedagogu aptauju, vairāk kā 50% norādīja, ka tuvāko gadu laikā plāno pārtraukt strādāt skolās, ja nemainīsies situācija, arī viņi norādīja uz šo pārslodzi. Viņi noturās sistēmā divus, trīs gadus," saka LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ skolotāji amatā ilgi nenoturas, ir tieši niecīgais atalgojums, ņemot vērā, cik stresains un atbildīgs ir šis darbs. Par piemēru minēta pirmsskolas pedagoga alga – 970 eiro mēnesī, tāpat liela nozīme ir darba atmosfērai, kolēģiem, mācību materiālu pieejamībai un skolēnu skaitam klasē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
