Latvija un Igaunija sagaida straujāku NATO austrumu flanga stiprināšanu

Lai gan Igaunijas prezidents Alars Kariss Latvijā bijis vairākkārt, šī ir pirmā viņa valsts vizīte kādā no ārvalstīm. Darba kārtība un apspriežamo jautājumu loks ļoti plašs, bet, protams, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Krievijas sākto karu Ukrainā – darba kārtības augšgalā drošības, aizsardzības jautājumi un vasarā gaidāmais NATO samits Viļņā.

Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra – Latvija un Igaunija sagaida, ka jau LĪDZ  samitam sagaida, ka alianse īstenos dzīvē pērn Madridē pieņemtos lēmumus – stiprināt NATO austrmu flangu: "Mēs ar prezidentu Karisu pārrunājām aktuālo drošības situāciju reģionā un gatavošanos nākamajam NATO samitam Viļņā šogad. Mūsu galvenā kopējā prioritāte ir panākt, lai samitam Viļņā tiktu sasniegts progress Madrides samita lēmumu ieviešanā attiecībā uz NATO austrumu flanga stiprināšanu, tas ir jo sevišķi saistīts ar mūsu NATO sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs."

Levits piebilda – Krievijas agresija Ukrainā ir apliecinājums tam – ka šodienas ģeopolitiskajā situācijā nav mazāk vai vairāk apdraudētu vietu. Un to vajadzētu apzināties visām NATO dalībvalstīm: "No Maskavas raugoties – NATO ir kopīgs pretinieks un mēs esam modernajā laikmetā – raķešu distance no Kaļiņingradas distance ir tāda pati kā īdz Rīgai kā līdz Berlīnei, līdz ar to nevar teikt ka dažas valstis ir vairāk apdraudētas un dažas ir mazāk apdraudētas. Mums šis ir kopējs apdraudējums."

Runājot par NATO, abu valstu prezidenti pauda nelokāmu atbalstu Ukrainas uzņemšanai aliansē un no jūlijā gaidāmā Viļņas samita sagaida konkrētu ceļa karti Ukrainas uzņemšanai aizsardzības aliansē.

"Nepietiek vairs tikai teikt NATO durvis ir vaļā, ko mēs esam teikuši jau 15 gadus. Mums ir jābūt konkrētai ceļa kartei kā Ukraina varēs pievienoties NATO," uzsver Levits.

Latvija un Igaunija vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta ir lielākās Ukrainas atbalstītājas pasaulē – sniedzot gan militāro, gan humāno atbalstu Ukrainas cīņā pret krievu okupantiem. Igaunijas prezidents pauda nepieciešamību Krievijai piemērotās sankcijas padarīt efektīvākas.

"Mūsu atbalsts Ukrainai pret Krievijas totālo agresiju – gan Igaunija, gan Latvija atbalsta Ukrainu bez nosacījumiem un kopīgi mēs iestājamies par to, lai Krievijas loma starptautiskajās organizācijās tiktu ierobežotas, lai sankcijas tiktu padarītas efektīvākas un Krievijas noziedznieki tiktu nogādāti tiesas priekšā," norāda Kariss.

Tai pat laikā amatpersonas uzsvēra, ka nepcieciešams ieguldīt pašiem savā drošībā – gan palielinot aizsardzības izdevumus – gan stiprinot valstu spējas apdraudējuma gadījumā stāties pretī agresoram.

Igaunijas prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas lēmumu izveidot aizsardzības dienestu, kas – Igaunijā nemainīgi pastāv jau kopš neatkarības atjaunošanas: "Mēs atbalstām Latvijas lēmumu atjaunot obligāto militāro dienestu, tas ir būtisks solis un pēc NATO samita Viļņā mēs sagaidām ar līdzīgām nostādnēm kā Latvija, kas attiecas uz vienotu aizsardzības politikas ieviešanu, aizsardzības izdevumu palielināšanu un ceļa karti, lai Ukraina varētu pievienoties aliansei."

Igaunijas prezidents šodien tikās arī ar premjeru Krišjāni Kariņu un citām Latvijas amatpersonām, kā arī ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem un apmeklēja arī  Rīgas centrālās stacijas būvlaukumu. Karisa valsts vizīte Latvijā turpināsies arī otrdien un trešdien.