Latvijas un Igaunijas prezidenti: Jāvienojas par konkrētu ceļa karti, kā Ukrainai kļūt par NATO dalībvalsti

Viņš atzīmēja, ka reģiona un alianses stiprināšanai nozīmīgs solis ir Somijas iestāšanās NATO. Somija pilnībā mainīja savu līdzšinējo, 70 gadus ilgo nostāju – tā no neitrālas valsts kļuva par NATO dalībvalsti. Levits uzsvēra, ka tas nāk par labu gan Somijai, gan reģionam un NATO kopumā. Latvijas prezidents pauda pārliecību, ka drīzumā NATO pievienosies arī Zviedrija.

Levits klāstīja, ka Latvija un Igaunija atbalsta arī Ukrainas pievienošanās NATO perspektīvu. Apsveicams ir nesenais NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojums, ka Ukrainas vieta ir NATO un šajā jautājumā pastāv vienprātība. "Nepietiek vairs ar runāšanu par to, ka "NATO durvis ir vaļā", kas ir teikts jau 15 gadus. Mums ir jābūt konkrētai ceļa kartei, kā Ukraina varēs pievienoties NATO," teic Levits.

Pēc Latvijas prezidenta paustā, NATO samitā Viļņā ir nepieciešams panākt konkrēti izmērāmu progresu. Nepietiek vairs ar paziņojumiem, ka NATO durvis ir atvērtas, jābūt konkrētai ceļakartei, kā Ukraina varēs pievienoties NATO.

Valsts pirmā persona atzīmēja, ka Igaunija un Latvijai ir jāiegulda valstu drošības stiprināšanā. Latvijā norit darbs, lai līdz 2025.gadam palielinātu valsts izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un līdz 2027.gadam palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 3% no IKP. Levits pauda prieku par Igaunijas jaunās valdības teikto, ka arī tā palielinās izdevumus aizsardzībai līdz 3% no IKP.

Latvijas prezidents vērsa uzmanību uz to, ka Latvija un Igaunija ir pasaulē lielākās Ukrainas atbalstītājas, vadoties pēc IKP. Levita ieskatā, tas apliecina, cik nopietni valstis uztver Krievijas karu pret neatkarīgu un demokrātisku valsti Ukrainu. Tas arī apliecina valstu iestāšanos par starptautiskajām tiesībām.

Latvija un Igaunija atbalsta īpaša starptautiskā tribunāla izveidošanu, lai Krievija atbildētu par tās agresiju pret Ukrainu. Levits norādīja, ka starptautisko tribunālu varētu izveidot ANO paspārnē, taču nedrīkst automātiski izslēgt arī citas iespējas. Jāstrādā kopā ar tā saucamo "globālo dienvidu" valstīm, kuru nostāja Ukrainas jautājumā nav pausta, vai tā ir bijusi neskaidra. Levits atzīmēja, ka visām valstīm pasaulē ir jāpadara skaidrs, ka starptautiskās tiesības ir miera pamats pasaulē. Tas neattiecas tikai uz Eiropu, bet uz visu pasauli.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka valstu ekonomiskās izaugsmes un drošības pamatā ir arī infrastruktūras stiprināšana, tādēļ prezidenti pārrunājuši Baltijas valstu kopīgos projektus – "Rail Baltica" projekta īstenošanu pēc iespējas ātrākā laikā. Tāpat, pēc Levita paustā, svarīgs ir enerģētikas drošības un neatkarības jautājums, atjaunojamo energoresursu projekti, piemēram, vēja parks "Elwind", kas ir Latvijas un Igaunijas kopējais projekts.

Kā zināms, Latvijā pirmdien valsts vizītē ieradies Igaunijas prezidents Kariss ar dzīvesbiedri Sirji Karisu, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Latvijas un Igaunijas prezidenti, 25.aprīlī, piedalīsies Igaunijas biznesa foruma "From Connectivity to Entrepreneurial Creativity" atklāšanas diskusijā. Vēlāk Kariss apmeklēs Ādažu militāro bāzi un tiksies ar igauņu karavīriem.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) tiksies ar Igaunijas prezidentu 26.aprīlī. Plānots, ka Kariss uzrunās Saeimas deputātus.

Tajā pašā dienā Latvijas un Igaunijas prezidenti apmeklēs Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un Rubenes Evaņģēliski luterisko baznīcu, kur piedalīsies arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") ar dzīvesbiedri.

Tāpat Latvijas un Igaunijas prezidenti noliks ziedus pie piemiņas plāksnes Vīlandes Skolnieku rotas kareivim Viktoram Andersonam, kurš 1919. gada maijā krita kaujā ar Sarkano armiju par Valmieras atbrīvošanu.

Kariss Igaunijas prezidenta amata pienākumus sāka pildīt 2021.gada oktobrī. Kādreizējais Igaunijas Nacionālā muzeja direktors Kariss valsts prezidenta amatā tika ievēlēts 2021. gada 31. augustā Rīgikogu balsojumā.

Kariss absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, pēc specialitātes ir biologs. No 2003. līdz 2007. gadam bijis Dabaszinātņu universitātes rektors, no 2007. līdz 2012.gadam – Tartu Universitātes rektors, no 2013. līdz 2018. gadam – Igaunijas valsts kontrolieris, bet kopš 2018.gada bija Igaunijas Nacionālā muzeja direktors.