Latvijā vēža slimniekiem ir ļoti ierobežotas iespējas tikt pie inovatīvām zālēm
Pēdējos gados Latvijā būtiski palielinājies reģistrēto inovatīvo medikamentu klāsts, taču, ņemot vērā šo zāļu izmaksas, to reālā pieejamība aizvien ir ļoti zema. Vissliktākajā pozīcijā ir atstāta slimnieku grupa, kura patiesībā ir vislielākā – proti, onkoloģijas pacienti. Vien trešdaļa vēža slimnieku Latvijā var saņemt ārstēšanu ar jaunākās paaudzes zālēm.
Marutu Castrovu sastopam īsi pirms kārtējās došanās uz Onkoloģijas centru. Viņa reizi trīs nedēļās mēro ceļu no Balviem uz Rīgu, lai saņemtu dzīvībai tik ļoti svarīgās jaunākās paaudzes zāles cīņā ar krūts vēzi.
"Šeit ir zāles, kas ir tās ir divas tādas "Kadcyla" mazas pudelītes. Patlaban katra maksā četrarpus pāri tūkstoši."
Marutai cīņa ar slimību sākās pirms trīs gadiem. Pēc nozīmētās ķimijterapijas, sekoja pirmā līmeņa zāļu terapija, kas tikko bija iekļauta kompensējamo medikamentu sarakstā, tātad pienācās bez maksas, un – palīdzēja.
"Patlaban pirmā līmeņa terpaija sevi izsmēlusi, nezinu, kādas situācijas pēc, varbūt tāpēc, ka diezgan smagu saslimu ar kovidu, varbūt kaut kas izksutējās, jo līdz tam viss bija iekapsulējies un mazinājies un, manuprāt, vismaz jau sakārtojies. Ar dakterīti par to jau priecājāmies!" saka onkoloģijas paciente.
Kad vēzis turpināja plesties, Marutai konsīlijs nozīmēja medikamentu "Kadcyla". Tās ir jaunākās paaudzes zāles, kas citiem pacientiem ir valsts apmaksātas. Bet – ne Marutas gadījumā… Izrādās, kompensācija nepienākas, jo slimība vairs nav sākumstadijā.
Pirmajām injekcijām Maruta zāles pirka par ģimenes līdzekļiem, bet atlikušajām naudas nepietiek. Kopumā vajadzīgi 45 tūkstoši eiro.
"Vismaz manā gadījumā tas nebija "pavelkams". Metu kaunu pie malas un zvanīju un rakstīju ziedot.lv," saka onkoloģijas paciente Maruta Castrova.
Viņa ir neizpratnē, kādēļ valsts tā šķiro vēža slimniekus, vienam zāles apmaksā, otram – jālūdz ziedotāju palīdzība.
"Ir tāds, kā drusciņ dusmas, tāds kā aizvainojums, kāpēc? esmu izgājusi kursu, ir uzlabojumi, nu cita slimība patraucēja un atkal izksutinaja, sākumā bija ļoti grūti. + Maruta 6:31 – 6:46 Šobrīd dati rāda un marķieri rāda, ka esam tikuši normas robežās, es ļoti ceru, ka viss būs labi, esmu pozitīvi noskaņota, un diezgan daudz strādāju, lai nebūtu jādomā par savu slimību," spriež Castrova.
Līdzīgā situācijā, kā Maruta, Latvijā ir vēl daudzi citi pacienti. Dati rāda, ka tikai trešdaļa no visiem vēža slimniekiem pie mums saņem efektīvu ārstēšanu ar jaunākās paaudzes zālēm. Problēmu atzīst gan valsts iestādes, gan farmācijas kompānijas, taču risinājums joprojām nav skaidrs.
Kā norāda Onkoloģisko pacientu biedrībā, Baltijas valstu vidū Latvija ir līdere vēža mirstības ziņā. Eiropā sliktāki rādītāji ir vēl tikai Horvātijā un Slovākijā. Latvijas pacientiem ir pieejamas ne tikai mazāks klāsts ar inovatīvajām zālēm, bet vienlaikus tie ir pieejami limitētam pacientu skaitam. Līdzīgi kā Marutas gadījumā, kad 2. līmeņa terapiju neapamaksā.
"Kas ir pirmais, kas ceturtās vēža stadijas pacientam var palīdzēt izdzīvot? Tās ir zāles! Nekas cits tur palīdzēt nevar. Tās ir jaunās zāles, kuras mums nav, Igaunijā un Lietuvā šīs zāles ir pieejamas vairāk."
Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas vadītāja norāda, ka tieši onkoloģijas jomā Latvijā pieejami 46 jaunākās paaudzes medikamenti, bet Lietuvā un Igaunijā 57. Tieši pēdējos gados šo medikamentu skaits pie mums būtiski audzis, taču temps būtu jākāpina.
"Ja mēs esam vienu gadu investējuši, tad mēs nevaram teikt, ka mēs esam izdarijuši darbu. Jau nākamajā gadā onkoloģijas plānā 2022. – 2024. gadam mēs esam izvirzījuši mērķi palīdzēt vēl 2 tūkstošiem jauniem pacientiem, kuri šobrīd terapiju nesaņem," skaidro Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas vadītāja Liene Siliņa.
Lai arī plānā tas ir ierakstīts, nākamgad tam būtu vajadzīgi 50 miljoni eiro. Kā norāda Nacionālā veselības dienesta direkotrs, viņa rīcībā šobrīd nav pārliecinoša informācija, ka nauda šim mērķim tik tiešām būs, jo šobrīd tiek veidota jauna valība, kas pieņems jaunu valsts budžetu.
"Tajā pašā laikā uz šo gadu, uz 2022.gadu mums ir izdevies iekļaut vairākus jaunus mediakmentus onkoloģijas jomā,kur šis pieaugums bija un bija konkrēts onkoloģijas plāns, kā uzlabot situāciju onkoloģijā. Protams, turpināt šīs iniciatīvs, tas ir valsts budžeta izšķiršanās jautājums, vai mēs arī turpmāk varam iekļaut."
Nākamā gada valsts budžeta izveidei būtu jābūt pirmajam darbam, kam ķeras klāt politiķi pēc valdības izveides. Optimistiskākās prognozes, ka tas varētu notikt vēl novembrī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
