Latvijā vieglāk apkrāpt cilvēkus nekā pārējās Baltijas valstīs. Sazvērestību fani biežāk kļūst par upuriem

Baltijas valstu iedzīvotāji arvien labāk izprot riskus, ko rada finanšu krāpnieki un biežāk ievēro vienkāršus, bet efektīvus drošības paradumus, liecina bankas Citadele veiktais pētījums, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji šos principus ievēro kūtrāk un mazāk konsekventi nekā mūsu kaimiņi.

Visizplatītākais veids, kā cilvēki rūpējas par savu finanšu drošību, ir izvairīšanās no klikšķināšanas uz aizdomīgām saitēm – šo ieradumu visvairāk ievēro igauņi (87%), kam seko lietuvieši (85%) un latvieši (70%). Otrs būtisks aizsardzības veids ir atteikšanās izpaust bankas datus telefonsarunās, e-pastos vai saziņas lietotnēs. Arī šajā ziņā visuzmanīgākie ir igauņi (79%), kam cieši seko lietuvieši (77%), savukārt latvieši (73%) šādu piesardzību ievēro nedaudz retāk.

Igaunijas iedzīvotāji izcēlušies arī ar viskritiskāko attieksmi pret ātras un garantētas peļņas investīciju piedāvājumiem. No šādiem apšaubāmiem darījumiem atturas 83% igauņu, kamēr Lietuvā to dara 68 %, bet Latvijā – 65% aptaujāto.

"Krāpnieki, kas strādā uz Baltijas valstīm, ir no Ukrainas un Krievijas, un attiecīgi tā valodas barjera ir tā, kas attur ļoti bieži no igauņu komunikācijas ar krāpniekiem. Turklāt novērojumi liecina, ka uz krāpnieku āķa uzķeras sazvērestības teoriju fani, kuri dzīvo savā informācijas burbulī. Es to saistītu – cilvēki, kas tic fake news, nespēj pārbaudīt informāciju, neuzticas valdībai, attiecīgi konspirācijas teorijas un tā tālāk, tas kolerē diezgan daudz ar tiem, kas uzķeras uz krāpniekiem," skaidro "Citadele" Krāpšanas novēršanas daļas vecākais krāpšanas analītiķis Mārtiņš Kreicbergs.

Pamazāk krāpnieki saprot, ka vecie triki – ar tā sauktajiem šoka zvaniem, raudošu radinieku tēlošanu, lai izspiestu naudu – sāk kļūt neefektīvi un tādēļ gudrākie izvēlas par upuriem bagātus un ietekmīgus cilvēkus, pareizāk sakot – viņu apkārtējos, kuri ir mērķa auditorija īpaši filigrānām naudas izkrāpšanas shēmām.

"Tur, kur parādās šī kreativitāte, ir nozīmīgi cilvēki – uzņēmumu, banku vadītāji, šādi cilvēki man arī ziņo. Un tur ir tā, ka ar mākslīgo intelektu pilnībā atdarina uzņēmuma vadītāja seju, balsi, visu reālā laikā runā. Cilvēki apjūk, nesaprot, kāpēc viņš zvana naktī un pārskaita naudu. Tur parādās ļoti interesanti varianti," saka tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš.

Tādēļ īpaši svarīgi ir lielu naudas pārskaitījumu gadījumos noteikt, ka tie tiek veikti ar divu cilvēku piekrišanu, nevis, piemēram, viena grāmatveža lēmumu, kurš var būt balstīts krāpnieku radītā viltus shēmā.

Jāpiemin, ka, pēc policijas pakopotās informācijas, telefonkrāpnieku peļņa šogad Latvijā, apkrāpjot iedzīvotājus, lēšama vismaz 5 miljonu eiro apjomā.