Latvijas ārsti paveic unikālu operāciju. Pēc 20 gadu ilgas cīņas Dita atguvusi elpu un balsi
Pirmo reizi elpas trūkumu Dita piedzīvoja trīsdesmit gadu vecumā, kāpjot kalnos. Ar katru gadu tas kļuva arvien izteiktāks — elpas trūka arvien biežāk, sirds sāka dauzīties, balss kļuva arvien piesmakušāka, līdz sieviete uz vairākiem gadiem to zaudēja arī pavisam.
Divdesmit gadus Dita cīnījās ar elpošanas un arī runas problēmām. Visus šos gadus sieviete apmeklēja dažādus speciālistus – tomēr bez rezultātiem. Līdz viņa nonāca Stradiņa slimnīcā uz plānveida vairogdziedzera operāciju – tās laikā ārsti secināja, ka nevar nodrošināt sievietei elpošanu, un viņa nonāca reanimācijā.
Tas bija saistīts ar to, ka izrādās man ir sašaurinājums elpceļā, kur mani laižot narkozē nevarēja kaut trubiņu ielikt – līdz ar to es pamodos, ar varu tiku ievietota, un es pamodos pēc nedēļas. Tālāk pēc pamošanās, mani atveda uz 15. nodaļu un atkal kaut kāds duļķis man atkal ieslīdēja elpceļā, un tad, kad es pamodos, es pamodos ar trubu kaklā, lai varētu vispār elpot.
Paciente norāda, ka laimīgā kārtā nonākusi pie daktera Dzalba, kurš atradis risinājumu, kas, šķiet, ir ļoti veiksmīgs.
Mēs viņu savās rokās saņēmām netīšām, pirms tam mūsu redzeslaukā nebija..
Pēc reanimācijas Ditas organismam vispirms bija jāatgūstas. Kamēr paciente atveseļojās, ārstu komanda vairākus mēnešus meklēja risinājumu, kā paplašināt sašaurinātos elpceļus un vienlaikus saglabāt balsenes svarīgākās funkcijas. Atšķirībā no citiem orgāniem, balseni pašlaik nav iespējams ne pārstādīt, ne mākslīgi izaudzēt, tādēļ šādas rekonstrukcijas ir īpaši sarežģītas.
Tas balsenes skelets ir ļoti sarežģīts, daudz mazu sīku skrimslīšu, daudz mazu muskuļu, daudz mazu locītavu, kurām visām ir jākustas, kā arī smalki, trausli nervi, kas šo visu procesu kontrolē, kā arī mugurējā daļā – barības vads, līdz ar to, balsenes atvēršana mugurējā daļā ir potenciāla iespēja traumēt arī barības vadu.
Pēc vairāku mēnešu plānošanas ārsti izlēma balseni rekonstruēt, izmantojot pašas pacientes ribas skrimšļus. Šāda operācija Latvijā līdz šim nebija veikta, tāpēc risinājumu mediķi meklēja, pētot zinātnisko literatūru un kopīgi izstrādājot piemērotāko ārstēšanas taktiku.
Protams, tas ir solis uz priekšu, arī lai varētu palīdzēt citiem cilvēkiem, protams, katrs pacients ir ļoti individuāls un katram pieeja ir jāmeklē, gan literatūrā, gan citreiz pat ne tikai literatūrā, bet pašiem jādomā, kā varētu, ko varētu, kaut kādas alternatīvas. Bet šis noteikti ir vairāk kā solis uz priekšu tieši rekonstruktīvā ķirurģijā.
Ārstēšana ilga vairākus mēnešus. Pēc balsenes rekonstrukcijas tika izņemts stents, vēlāk slēgta arī traheostoma. Kāpēc Ditai attīstījās tik smags balsenes sašaurinājums, mediķiem joprojām nav skaidras atbildes. Taču gandrīz pusotru gadu pēc nonākšanas reanimācijā un astoņus mēnešus pēc unikālās operācijas viņa šonedēļ atgriezās slimnīcā uz pēdējo šuvju izņemšanu. Priekšā vēl ir neliels dzīšanas posms, bet, kā saka pati Dita, viņai dota otra iespēja dzīvot.
Šodien ir lieliski, es varētu iet, skriet un smaidīt!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
