Latvijas dabā strauji aug lāču skaits, taču iespēja ķepaini sastapt mežā ir niecīga
Latvijas dabā strauji pieaug lāču skaits, un Dabas aizsardzības pārvaldē lēš, ka pie mums varētu mitināties līdz pat divsimt ķepaiņu. Nesen vienu mirušu lāci meža strādnieki uzgāja Ziemeļvidzemē, un radušās aizdomas, ka dzīvnieks ir nogalināts. Eksperti uzsver – jārēķinās, ka lāčus sastapsim arvien biežāk, bet nekādā gadījumā nevajag tos mēģināt barot vai pieradināt.
Eksperti saka – lai gan lāču populācija Latvijā turpina pieaugt, iespēja ķepaini sastapt mežā ir niecīga, bet gadījumā, ja kaut kas tāds notiek, labāk ir turēties pa gabalu.
Lāču skaits Latvijā pēdējos gados krietni audzis, tiem migrējot no Igaunijas. Pie mūsu ziemeļu kaimiņiem mitinās aptuveni tūkstoš lielo meža dzīvnieku, tur atļauts tos arī ierobežotā skaitā medīt. Latvijā lāči ir aizsargājami un migrācijas rezultātā mūsu mežos ierodas arvien vairāk ķepaiņu. Precīzu skaitu neviens nevar pateikt, jo lāči ikdienā mēro milzu attālumus, bet Dabas aizsardzības pārvaldē veiktas aptuvenas aplēses – maksimālais aprēķins ir, ka valstī mīt līdz 200 dzīvnieku, bet 70 ir stabili zināms skaits.
"Dzīvnieku populācija palielinās gadu no gada, principā šobrīd runājam par to, ja kādreiz lācis bija ieklīstoša suga, tad tagad šī suga sāk nostiprināties un lāču mazuļi dzimst arī Latvijas pusē, līdz ar to arvien biežāk sāksim sastapt gan pašus dzīvniekus un jāsāk pierast, ka lāčus sastapsim arvien biežāk," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode.
Aizvadītajā nedēļā Ziemeļvidzemē uziets miris lācis, kura nāves apstākļi ir ļoti aizdomīgi – to izmeklē policija. Valsts policijas Rietumvidzemes iecirknī plašākus komentārus nesniedz, lai tas netraucētu izmeklēšanas procesu. Nogalināt lāčus Latvijā ir aizliegts, par to draud kriminālatbildība.
Mežsaimniecības darbu veicēji viņu atrada, nodeva informāciju meža dienestam, kas ziņoja mums. Dabas pārvaldes inspektors kopā ar valsts policiju devās uz notikuma vietu, konstatēja, ka ir pieaudzis, beigts lācis. Pirmsšķietami nav miris dabīgā nāvē, tāpēc dzīvnieka līķis tika savākts ekspertīžu veikšanai, policijā ierosināta krimināllieta.
Diemžēl tieši cilvēku bezatbildīgā rīcība dažkārt izrādās lāčiem liktenīga – par to liecina arī lācēna galvaskauss Dabas muzejā. To, mazu būdamu, bija paņēmuši cilvēki, pieradinājuši un tad izlaiduši dabā. Tas vairs nebaidījās no cilvēkiem, bieži tika redzēts Gulbenes apkārtnē, tādēļ bija bīstams un tika iemiedzināts.
Lācītis ņēma nelabu galu, jo dabā nebija spējīgs izdzīvot, apdraudēja sevi gan apkārtējos cilvēkus. Eitanazējot, atverot vaļā bija skaidrs, ka viņš pats neprata ēst, bija saēdies pilnīgi visu, ko varēja pacelt, tai skaitā maisiņus, cigarešu izsmēķus. Visu, ko cilvēks bija metis, viņš, nabags, bija arī ēdis.
Lai gan lāču skaits Latvijā, visticamāk, tikai augs, bailēm no šiem dzīvniekiem īsti nav pamata. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt 30 gadus, un tam nav dabisko ienaidnieku. Līdz pat 300 kilogramu smagais dzīvnieks ikdienā nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku, jau pa gabalu jūtot tā klātbūtni un tādēļ ieturot pamatīgu distanci.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
