Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi turpmākajos gada mēnešos būs lēnāki nekā tā sākumā

To ietekmēšot gan bāzes efekts, gan ģeopolitiskā situācija reģionā, gan augstās energoresursu un pārtikas cenas. Krievijas aizsāktā kara Ukrainā ekonomiskās ietekmes apmērs būs atkarīgs no kara ilguma un politiskās reakcijas, taču ir skaidrs, ka kara rezultātā tiks kavēta izaugsme, palielināsies inflācijas spiediens, norāda EM.

Vienlaikus ministrijas prognozes liecina, ka izaugsme paliks pozitīva, un var tikt sasniegts pieaugums par 2% gada griezumā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norāda, ka kopumā pirmā ceturkšņa sniegums ekonomikā ir vērtējams ļoti pozitīvi. Atkopjas mājsaimniecību patēriņš, turpina augt eksports, neraugoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, aug uzņēmumu ieguldījumi iekārtās, tomēr auguši arī izaicinājumi.

Esošajā situācijā vienīgais risinājums Latvijas uzņēmumiem esot jauni un diversificēti izejmateriālu piegādes tirgi, un pārorientēšanas no Krievijas uz maksātspējīgākiem rietumvalstu tirgiem. Prioritāte esot arī Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana, meklējot jaunas piegāžu alternatīvas. Paralēli tam, ņemot vērā straujo cenu kāpumu, valdība aktīvi strādā pie mērķētiem atbalsta instrumentiem iedzīvotājiem, kam tas ir nepieciešams visvairāk, pauž ministre.

Kā ziņots, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī gada laikā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 6,4%.

Savukārt ceturkšņa laikā IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem audzis par 3,6%.