Latvijas jauniešiem liela interese par studijām ārzemēs

Studijas ārvalstīs saista lielu daļu mūsdienu jauniešu, īpaši tos, kuri vēlas izzināt pasauli, gūt pieredzi un iepazīt citu kultūru.

Par to, ka interese par studijām ārzemes – ir, liecina arī starptautiskā izglītības izstāde, kuru norisinās divreiz gadā un parasti ir plaši apmeklēta.

"Esmu jau universitātes students, bet domāju, varbūt pariet uz kādu citu. Aizgāju mācīties uz biznesu un jurisprudenci, bet izskatās, ka vairāk mani interesē bizness. Vienkārši paplašināt savu redzesloku, izmantot iespēju, ko piedāvā būšana būt ES pilsonim," saka izstādes apmeklētāja Marta.

"Es apsveru iespēju. Skatos, kādas ir iespējas. Mani interesē aviācija. Par maksāšanu pagaidām neskatos, mani primāri interesē – vai braukšu uz ārzemēm, vai palikšu Latvijā," stāsta izstādes apmeklētājs Roberts.

Universitāšu piedāvājumu klāsts esot tik liels, ka apjukt tajā var ne tikai jaunieši, bet arī pieaugušie. Tāpēc daudzus skolēnus uz izstādi pavada arī viņu vecāki. Tā, piemēram, Laura ar meitu Samantu atbraukušas no Jēkabpils.

"(TV3: Kur tieši gribi studēt?) Ja godīgi, kur, par to neesmu pārliecināta. Bet droši vien uzņēmējdarbība," norāda Samanta, izstādes apmeklētāja no Jēkabpils.

"Galvenais ir gribēt, un tad kad mēs visumam sūtam ziņu, tad atnāk atbildes. Protams, gribētos ar mazāk resursiem sasniegt mērķi. Bet, ja vajag, maksāsim. Galvenais, lai atrod, kas patīk," pauž Laura, izstādes apmeklētāja no Jēkabpils.

Kāda skolotāja no Viļakas uz izstādi atvedusi savus skolēnus. "Braucam jau otro gadu. Tā bija viņu iniciatīva, man atlika tikai atbalstīt viņus. Interesē tādas jomas, kur dažas nevar apgūt. (TV3: Kuras tās ir?) Vairāk ar mākslām saistītas. Varbūt inženierzinātni," saka Viļakas vidusskolas skolotāja Ināra Mežatuča.
Ik gadu vairāki tūkstoši jauniešu dodas studēt ārpus Latvijas. Aktuālie virzieni joprojām ir uzņēmējdarbība, jurisprudence un inženierzinātne. Salīdzinoši mazāka interese ir – par mākslu, literatūru un mūziku. Taču pēdējā laikā ir parādījusies vēl kāda iezīme.

"Vienmēr ir aktuāls biznesa novirziens. Bet kā redzam pēc kovida, ir pieaudzis medicīnas un biozinātņu jomā. Bērni domā uz priekšu, kā piem. situācija ar kovid, kā var izdomāt zāles, kā var palīdzēt. Tādu statistiku sapratām," norāda "Baltic Council for International Education" pārstāve Darja Fokina.

Taču būtiski ir arī tas, ka daļa – uz ārzemēm studēt aizbraukušie – jauniešu vēlāk atgriežas atpakaļ Latvijā. Tāda doma ir arī Vadimam, kas ar draugiem apmeklēja izstādi: "Daudz jautājumi par mūsu nākotnes iespējām, gribam padarīt valsti labāku un mūsu nākotni. (TV3: Kādā veidā?) Protams, vairāk savā jomā, vairāk interesējos par biznesu, tad gribētu biznesu te vai palīdzēt vietējiem uzņēmējiem."

"Ārzemēs vajadzētu skatīties budžeta vietu, bet principā – kas maksā mazāk. Naudas nav tik daudz. (TV3: Pats strādāsi un maksāsi vai kredītu ņemsi?) Vajadzētu pašam, un no vecāku puses arī kaut ko dabūšu," teic Kristers.

Universitāšu spektrs mācību maksu ziņā ir ļoti plašs. Iegūt augstāko izglītību ārzemēs var gan bez maksas, gan arī maksājot par to līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro gadā.

Dažādi novērojumi liecina, ka jauniešu vidū reizēm tiek kultivēts viedoklis, ka studijas ārzemēs ir daudz labākas vai kvalitatīvākas par mācībām tepat – Latvijā. Tomēr tajā pašā laikā gan pašiem jauniešiem, gan arī viņu vecākiem bieži trūkst izpratnes par to, ko no visas ģimenes prasa šīs mācības.

Tāpēc speciālisti iesaka, ja ir izlemts par labu studijām ārzemēs, būtiski ir izvērtēt ne tikai universitāti, bet  rūpīgi apdomāt arī emocionālos aspektus, proti, kā jaunietis jutīsies, atrodoties svešumā, kā arī, plānojot studijas ārvalstīs, ir jāņem vērā attiecīgās valsts dzīvošanas izmaksas: izglītība pat var būt bez maksas, bet uzturēšanas, ļoti dārga.