Latvijas lēmums izstāties no Otavas konvencijas piesaistījis starptautisku uzmanību. Izskanējuši arī aicinājumi to nedarīt

Vairāk nekā gadu ilgst diskusijas gan Saeimas, gan valdības līmenī par to, vajadzētu vai nevajadzētu Latvijai izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedza uzglabāt, ražot un lietot kājnieku mīnas, nevadāmās, tādas, kas eksplodē saskarē kontaktā ar cilvēku.

Sākotnēji un ilgu laiku Aizsardzības ministrijas pozīcija bija noraidoša, taču tā mainījās pēc tam, kad arī citas reģiona valstis sāka virzīties uz to, lai no šī starptautiskā starpvalstu līguma izstātos.

Latvijas plāni nav palikuši nepamanīti citur pasaulē. Vēl pirms Saeimas plenārsēdes trešdienas rītā sasaukta Ārlietu komisijas sēde, lai uzklausītu valstu vēstniekus un starptautisko organizāciju pārstāvjus. Daļa no šīs sarunas aiz slēgtām durvīm.

"Mums visiem uz e-pastiem sūta ziņojumus ar lūgumu neizstāties no Otavas konvencijas. Tā kā mēs esam dialogā ar šīm sabiedriskajām…, nevalstiskajām vai starptautiskajām organizācijām un arī ar mūsu ārvalstu partneriem," saka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Saeima arī vienojās, ka Latvijas koordinēsies ar kaimiņvalstīm, izstājoties no konvencijas, taču tas nesasies rokas gadījumā, ja kāda no tām savu nostāju mainīs.

"Saglabājam tiesības rīkoties individuāli, ja tas ir nepieciešams. Šāds risinājums ļauj Latvijai sekot reģionālas pieejas principiem, vienlaikus saglabāt mūsu nacionālās intereses un rīcības brīvību," norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre Irma Kalniņa (JV).

Atšķirībā no attiecīgā likumprojekta izskatīšanās pirmajā lasījumā Saeimā iztika bez asām debatēm par pašu izstāšanos kā tādu. Lēmums pārliecinoši un galīgi atbalstīts. Latvija būs izstājusies no konvencijas sešus mēnešus pēc tam, kad tas būs paziņots Apvienoto Nāciju Organizācijai.