Latvijas mežos plosās ugunsgrēki; glābējiem darba pilnas rokas

Valsts meža dienesta inženieris – ugunsdzēsējs Dzintars Rozens šogad piedalījies jau apmēram 40 meža ugunsgrēku dzēšanā.

Valsts meža dienestā zina teikt, ka visvairāk ugunsgrēku reģistrēti Rīgas reģionālajā un Dienvidlatgales virsmežniecībā, taču skaita ziņā antirekordu grāmatā ierakstāms pērnais gads, kad kopējie zaudējumi lēšami vairāk nekā 180 tūkstošu eiro apmērā.

VMD Meža un vides aizsardzības daļas pārstāvis Edijs Leišavnieks

Vairāk vai mazāk ugunsgrēki rodas tieši neuzmanīgas rīcības dēļ, un tam, protams, mežinieki gatavojas un zina, ka vasarā ir tāds saspringtāks laiks, it sevišķi gan pavasaris agrais, gan vasaras otrā puse – jūlijs un augusts.

Par visbīstamāko ugunsdzēsēji sauc tieši brūkleņu laiku, kad mežā ir ļoti sauss. Turklāt ugunsgrēka laikā temperatūra mežā var sasniegt 300 grādu, bet, ja deg kūdra, karstums var būt pat 800 grādus pēc Celsija.

Nevajadzētu atstāt speciāli ierīkotajās vietās dedzinātos ugunskurus, tāpat obligāti ir jāpaziņo Valsts meža dienestam par jebkāda veida dedzināšanas darbiem, kas, radot dūmus, var maldināt torņa sargus.

Uguns nedrošības laikā aizliegts arī braukt ar automašīnu ārpus meža ceļiem. Taču mežu īpašniekiem ir jāparūpējas, ka uz ceļiem vai stigām nebūtu arī koku. Tiek prognozēts, ka ugunsnedrošais periods šogad būs spēkā vismaz līdz septembra vidum.