Vai esat šoziem pastaigājušies parkos? Lielajā salā daži kanāli un upes vēl nav pilnībā aizsalušas, un tur lielā skaitā mēdz mitināties pīles un citi putni. Decembra sākumā tiem palikuši tikai daži ūdens pleķi un kaimiņos Lietuvā daudzi jau iesaluši ledū. Kāds liktenis tos sagaida pie mums?
Divdesmit un vairāk grādi zem nulles liedz putniem, īpaši pīlēm un gulbjiem, atrast barību. Tādēļ biežāk ir redzami gadījumi, kur putnus vajag glābt, jo vārguma dēļ tie vieglāk gūst ievainojumus vai gluži vienkārši mirst.
Trešdien Kauņā, aizsalušajā Nemunas upē, glābējiem pavērās nepatīkams skats. Pīle un gulbis uz upes bija sasaluši lielos ledus gabalos. Ugunsdzēsēji, ģērbušies aizsargtērpos un aprīkoti ar ledus ragavām, centās tos glābt. Šoreiz, diemžēl, centieni nesekmējās.
FOTO: tv3.lt
Kā pie mums?
Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrībai "Drauga spārns" šī ziema ir ļoti darbīga. No janvāra ir izdevies izglābt aptuveni 80 putnus, kam klājies īpaši grūti ziemas aukstumā. Katru dienu biedrība uzņem līdz pieciem putniem, kas piesaluši pie ledus vai, ar glābēju palīdzību, izglābti no citām grūti piekļūstamām vietām.
VUGD izsaukumus uz putnu glābšanas vietām saņem retāk. Glābjot, tos biežāk sanāk aizbiedēt nekā izglābt. "Jārēķinās, ka gulbji ziemā var ilgstoši un nekustīgi sēdēt uz ledus. Cilvēkiem rodas priekštats, ka viņš ir savainots, tādēļ saņemam izsaukumu. Bet, ejot uz ūdenstilpnes ledus pie šī putna, viņš nobīstās, paceļas spārnos un aizlido," saka VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Bieži var novērot, ka putnam nedaudz piesalst spalvas pie ledus. Parasti tas paša spēkiem var izķepuroties, un nav jāpiesaista glābēju palīdzība.
Viens no gadījumiem, kur putnam bija vajadzīga palīdzība, nesen notika Bolderājā. Tur gulbis bija piesalis ar visu vēderu un krūtīm, kas liedza iespēju pašam piecelties no ledus.
"Ja gulbis sāk ar spārniem vicināt, un var redzēt, ka viņš nekustas, to dara uz vietas, tad skaidrs, ka viņš ir piesalis," stāsta LNDM ornitologs Dmitrijs Boiko.
Svarīgi putnus nemēģināt glābt pašu spēkiem. Arī ja ledus šobrīd ir biezs, vienmēr ir ūdenstilpnes, kurās tas var būt plānāks. Glābšana var būt nedroša – ledus var ielūst, putns var būt agresīvs. Tādēļ to labāk atstāt glābēju rokās.
Pilsētās novērojami lieli mežu pīļu bari kanālos un upēs. Tā nav netipiska parādība, kur putni izdomā atpūsties uz ledus. Ūdensputniem tā ir ikdiena.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Putni izlēmuši tur pārziemot, jo pieraduši, ka cilvēki tos nemitīgi baro. "Ja šādi mīnus grādi turpināsies, daļa pīļu te paliks, taču tās, kurām spēks un veselība atļaus, lidos prom," norāda Dmitrijs Boiko.
Tā kā putni ir pieraduši uzticēties, ka cilvēki tos pabaros, ir svarīgi to darīt ziemā. Brīvdienās cilvēki tos baro vairāk, taču darbadienās pīlēm ir grūti pašas spēkiem atrast kādu uzkodu.
"Ir putni, kas ir novārguši, bez barības, tāpēc mēs lūdzam cilvēku iesaisti ziemas periodā – palīdzēt putniem ar barību," stāsta "Drauga spārns" pārstāve. Uz biedrību nesen atvesta arī dzērve un gaidāmi trīs gārņi, kuriem, aizsalušo ūdenstilpņu dēļ grūti piekļūt ūdensaugiem.
Ja ziemā šāda palīdzība putniem ir nepieciešama, tad vasarās – pretēji. "Vasarās nebarot putnus, ne pīles, ne gulbjus, ne baložus, ne kaijas. No tā rodas visas problēmas. Viņi dzīvo pilsētas vidē, un līdz ar to rodas visas mehāniskās traumas – ietriecas stiklos, elektrības vados un citur," uzsver biedrībā. Putnus var beigt barot uzreiz, kā sniegs izkūst, lai tie nepierod un, tuvojoties aukstajam laikam, aizlido uz siltākām zemēm.
Ieteikums barošanā ziemā no putnu glābējiem:
pīles barot tikai ar auzu pārslām un graudiem,
gulbjiem var piedāvāt auzu pārslas ar sarīvētiem burkāniem,
nekādā gadījumā nebarot nevienu putnu ar maizi!
Mazākiem putniem noderīgi ierīkot barotavu. Tai jābūt viegli piekļūstamai – lai barība neapsnigtu un to būtu viegli papildināt. Svarīgi arī regulāri iztīrīt barotavu no putnu mēsliem un barības pārpalikumiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Visvērtīgākā barība šiem putniem aukstajā laikā ir ar augstu tauku saturu. Tā nedrīkst būt sālīta, jo kaitē putnu gremošanas sistēmai. Labi varianti ir tauki, speķis, dažādas sēklas un graudi, zemesrieksti, kaltēti augļi.
Lai gan barga ziema neizbēgami paņem vājākos, vairumam Latvijas ūdensputnu šis laiks nav nāves spriedums. Mūsu uzdevums nav tos "glābt" katru reizi, kad tie nekustīgi sēž uz ledus, bet gan atbildīgi atbalstīt ar barību un saukt profesionāļus tikai tad, ja tiešām redzamas iesalšanas pazīmes.