"Latvijas sabiedrība ir ārkārtīgi toleranta pret vardarbību." Sieviešu solidaritātes gājienā problēmai vērš uzmanību
Atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu, šodien Rīgā aizvadīts sieviešu solidaritātes gājiens, pulcējot aptuveni 100 cilvēku, kuri aicināja izskaust Latvijā plaši izplatīto vardarbību pret sievietēm. Latvija šajā rādītājā atrodas neglaimojošā vietā – dzīves laikā no vardarbības cieš katra trešā Latvijas sieviete, vēsta TV3 Ziņas.
Spītējot putenim, trešdien, 8. martā, ap pusdienlaiku Doma laukumu Rīgā sāka piepildīt akcijas dalībnieki. Tieši 8. martā centrs "Marta" sieviešu solidaritātes gājienu organizē jau 5. reizi. Šoreiz akcijas dalībnieki vēlas vērst uzmanību, cik patiesībā plaši izplatīta ir vardarbība pret sievietēm Latvijā.
"Latvijas sabiedrība ir ārkārtīgi toleranta pret vardarbību, tā ir būtiska problēma, kas būtu jānovērš. Būtu jāsaprot arī, ka vardarbībai ir ļoti dažādas sejas. Tā nav tikai sieviete ar uzsistu zilu aci, tā var būt arī sieviete, ko finansiāli kontrolē, izolē no draugiem, ģimenes."
Un tiešām statistika ir skaudra. No vardarbības Latvijā savas dzīves laikā ir cietusi katra trešā sieviete. Katra piektā ir cietusi no bijušo partneru vajāšanas. Vairāk nekā puse sieviešu ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos.
"Mēs ikdienā sastopamies ar sievietēm, kuras gan sit, spīdzina, gan žņaudz un aizskar ar vārdiem, un emocionālā vardarbība arī ļoti sāp. Mēs ar pieraduši dzirdēt, ja sit tad mīl. Negribas jau pieminēt, bet īpaši slāviskajās tautās, tāpat arī Latvijā, tas ir populāri. Bet pavisam noteikti, ja sit tad nemīl, ja pieskārieni nav patīkami, tad nemīl, ja aizskar, tad nemīl ar vārdiem."
"Gribas atgriezties pie šīs idejas, ka šī ir sieviešu tiesību diena, kad mēs atceramies par sieviešu tiesībām, līdztiesību, vienlīdzību, nevis vienkārši sveicam vājās sievietes," pauda gājiena dalībniece Eva Vīksna.
Starp sanākušajiem arī ārvalstnieki, piemēram, no Ukrainas un Baltkrievijas. Vienā valstī šobrīd sievietes cieš no krievu armijas, otrā – Lukašenko režīma.
"Šodien vienkārši gribēju atgādināt, ka nekas Baltkrievijā nav beidzies. Tur ir daudzi neatrisināti jautājumi, un, protams, vajag atcerēties arī visas baltkrievu sievietes, kuras ir politieslodzītās."
Pēc uzrunām akcijas dalībnieki vienojās gājienā gar Saeimu, savu nostāju paužot arī skaļos saukļos – "Ja sit, tad nemīl!, "Ko mēs gribam? Stambulas konvenciju? Kad? Tagad!"
Akcijas dalībnieki arī vērš uzmanību, ka Latvija joprojām ir viena no tikai sešām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas nav ratificējusi konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, un tas esot steidzami jāmaina.
"Joprojām, gadiem ejot, mēs neesam pieņēmuši daudzus lēmumus, tai skaitā neesam ratificējuši Stambulas konvenciju, kas radītu rāmi un minimālo prasību kopumu, lai situāciju uzlabotu. Mums bija svarīgi noiet gar Saeimu un tomēr spiest jaunajai Saeimai šo jautājumu noteikt kā prioritāti."
Arī tieslietu ministre šodien pauda nožēlu, ka mūsu Saeima joprojām nav bijusi pietiekami drosmīga, lai Stambulas konvenciju apstiprinātu.
"Tas ir kaunpilni, ka mēs kā demokrātiska valsts, kas aizstāv cilvēktiesības, nespējam politiski kaut kādu mītu dēļ ratificēt Stambulas konvenciju, parakstījuši mēs to esam, bet tā ir jāratificē šeit, Saeimā."
Ministre arī šodien pauda, – tā aicināšot atjaunot diskusiju par Stambulas konvencijas apstiprināšanu, lai kliedētu dažādus mītus, ko ap to ir radījuši daži politiskie spēki.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
