Latvijas universitātes – joprojām pasaules reitingu lejasgalā

Rūta studējusi Rīgas Stradiņa universitātē žurnālistiku, ieguvusi Latvijas universitātē bakalaura grādu komunikāciju zinātnē un vēlāk maģistra grādu Brīvajā Briseles Universitātē "Meklēju programmas, kas ir angļu valodā," viņa pārsteigta, cik būtiski atšķīrās mācību process universitātēs Latvijā un Briselē.

"Mums bija ļoti daudz vieslekcijas un tā ļoti lielā pievienotā vērtība, kas bija, bija šis te pētniecības institūts, kas bija savienots ar universitāti, un šie te pētnieki nāca un stāstīja, ko viņi ikdienā dara."

Latvijā studējot, pietrūcis arī prakses, lai sajustu, ka tas, ko mācies, noderēs darba gaitās. Universitāšu krasi atšķirīgais vērtējums redzams arī prestižajā QS Top Universities jaunākajā 1000 augstāko mācību iestāžu reitingā – Rūtas minētā Briseles universitāte ir 195. vietā, bet Latvijas trīs universitātes nepārkāpj 700. vietu.

Pēc universitātes pārstāvju teiktā, tās aktīvi strādā pie reitingu uzlabošanas, iespēju robežās attīstot vērtējumam svarīgos virzienus, to vidū zinātnes un pētniecības jomā. Kāpinot ārvalstu studentu īpatsvaru, sadarbību ar industriju un reputāciju kopumā, Rīgas tehniskajai universitāte pakāpusies no 751.-800. vietu grupas uz 700.-750. vietu grupu.

"Mums ir izdevies strauji kāpināt mūsu zinātniskās darbības rezultātus, publikācijas, kā arī mums izdevies piesaistīt arvien lielāku un lielāku skaitu finansējuma no uzņēmumiem dažādu pētījumu veikšanai," saka Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps.

Par to, ka šobrīd reitingos ierādītā 801.-1000. vietu grupa pārspēta, savukārt pārliecināts Rīgas Stradiņa universitātes rektors. Dubultots starptautiski citētu publikāciju skaitu, pētniecībā no pašu līdzekļiem investēts pusotrs miljons eiro, katrs sestais ir viesprofesors, ārvalstu studenti veido 25%.

Viņš analizē periodu, kas bija pirms trijiem, četriem gadiem: "Ja šodien mēs skatītos pagājušā gada rezultātus, tad mēs redzētu, ka mēs esam krietni augstāk. Faktiski tas kuģis iet uz augšu, un mēs cīnāmies par vietu reitingā. Es domāju, ka studējošiem tas nav tik būtiski, tas mums pašiem, varētu teikt, savu spēju ārējs izvērtējums."

"Šī ir labākā universitāte." Zane Prikule-Rūsiņa pēc sešu gadu studijām apguvusi dermatoloģes specialitāti. Viņa uzteica praktisko zināšanu gūšanas iespējas, kas Stradiņa universitātē bijušas pat plašākas nekā citviet pasaulē. To novērtē arī viņas studiju biedri no Vācijas, Skandināvijas valstīm. "Iespējas ļoti plašas, atkarīgs no pašiem, cik dziļi mēs vēlētos iet konkrētajā specialitātē."

Par to, ka pēdējos gados paveiktais vēl nav redzams jaunākajā reitingā minēja arī Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Universitāte joprojām atrodas 801.-1000. vietu grupā, kur noslīdēja pirms gada: "Universitāte pēdējos gados ir pieaugusi, pievienojušies institūti, pievienojušies citas augstskolas un koledžas un ir jāpaiet zināmam laikam, faktiski aptuveni trīs gadu periods, lai visu šo mūsu jauno kolēģu pienesums tiek pareizi uzskaitīts un atspoguļots visos šajos reitinga rādītājos."

Krišjāņa Kariņa (JV) valdība deklarācijā apņēmusies panākt, lai vismaz viena Latvijas universitāte iekļūst 500 pasaules labāko vidū. Universitāšu pārstāvji norāda – to iespējams izdarīt trīs līdz piecu gadu, ja pašas universitātes strādā efektīvāk un ja valsts piešķir papildu nauda.