Latvijas zinātnieki un ārsti rada viedpalīgu plaušu slimību ārstēšanā

Latvijas zinātnieki no Rīgas Tehniskās universitātes kopā ar mediķiem no Stradiņa slimnīcas rada un vienlaikus "apmāca" viedo kolēģi plaušu slimību ārstēšanā. Šobrīd intensīvajā terapijā pacientu vitālie rādītāji – elpošana, sirdsdarbība, asinsspiediens, pulss, skābekļa saturācija – tiek monitorēti, un tos manuāli pielāgo ārsts vai medmāsa. Nākotnē – uz izmaiņām elpošanā un skābekļa padevē reaģētu viedais palīgs.

"Šobrīd mums pašiem viss ir jāmaina, ja pacientiem ir nepieciešams papildu skābeklis, tad pašiem tas ir jāpieliek, tas ir darbs ārstiem, darbs māsām, un šobrīd te atrodas vairāki pacienti, un katrai māsai tie ir vairāki, kam ir nepieciešama palīdzība, nu nevar tā māsa atrasties vienlaikus pie visiem pacientiem. Pandēmijas laikā tas bija vēl trakāk, jo tur bija ļoti daudz pacientu vienai māsai. Nu šāda sistēma nevar aizstāt ne māsu, ne ārstu, bet tā varētu palīdzēt," saka Stradiņa slimnīcas ārsts-rezidents Dāvis Freimanis.

Šobrīd tiek vākti un apkopti dati no pacientu rādītājiem intensīvajā terapijā, lai jaunās iekārtas sistēmu varētu izstrādāt. Tā teikt, viedais palīgs mācās no ārstu pieņemtajiem lēmumiem.

"Principā uz tās sistēmas pamata, kas vāc datus par elpošanu, mēs uztaisījām sistēmu, kas apvieno eksperta zināšanas, pneimonologa zināšanas un palīdz medmāsai nepalaist garām, piemēram, naktī kaut kādu svarīgu notikumu," norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors Dmitrijs Bļizņuks.

Jaunais viedais asistents mērīs cilvēka izelpas un ieelpas parametrus, nekavējoties reaģēs uz elpošanas pasliktināšanos un piedāvās ārstēšanas taktikas korekciju bez ārsta vai māsas iesaistes.

"Tātad, ja jau cilvēkam ir pieslēgta maska, mums viens sensors atradīsies un mērīs izelpotā CO2 līmeni un arī ieelpotā. Un uz pirksta būs skābekļa satura mērītājs, – ar to jau pietiek, jo ar to pirkstu mēs varam mērīt ne tikai saturāciju, mēs varam redzēt arī sirdsdarbību, pēc elpošanas mēs varam redzēt, cik bieži viņš elpo. Un tie visi parametri ir izmantoti sistēmā, lai pieņemtu vienu vai citu lēmumu," teic RTU profesors.

Unikālā ierīce īpaši noderētu gadījumos, kad intensīvās terapijas nodaļa ir pārslogota. "Šī ierīce mums palīdzētu gan ātrāk piefiksēt, kad rodas problēma un līdz ar to ātrāk novērst. Īpaši gadījumos, ja mums atkārtotos jaunas pandēmijas, kas nozīmē, ka pacientu skaits pieaug, un ne vienmēr darbinieku skaits tam ir proporcionāls. Līdz ar to tas mērķis ir, ka mums šī ierīce palīdzētu pacientu ārstēšanā, ātrākai problēmu diagnostikai," saka Stradiņa slimnīcas pneimonoloģe Dana Zariņa.

Iekārtas izstrādātāji cer, ka gada laikā to izdosies licencēt un pēc tam jau ieviest praksē slimnīcās. Projektu finansē Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonds.