Lauksaimnieki neapmierināti ar nosacījumiem platībmaksājumu saņemšanai
Pavisam nesen stājušies spēkā jauni noteikumi platībmaksājumu saņemšanai, taču lielai daļai lauksaimnieku tie sagādā vēl nebijušas galvassāpes. Lielākā neapmierinātība ir par to, ka šai sezonai lauki apstrādāti jau rudenī, bet, kas jādara, lai atbalstu saņemtu, tapis zināms vien tagad, tādēļ daudziem finansējums var aiziet gar degunu.
Māris Bērziņš Talsu pusē apsaimnieko vairākus simtus hektāru un viņam neskaidrību par nosacījumiem, lai jaunajā Eiropas fondu plānošanas periodā saņemtu atbalstu, ir tik daudz, ka nezina ar ko sākt.
Pirmkārt, starptautiskās saistības paredz, ka Latvijai jānodrošina konkrēts apjoms ilggadējo zālāju jeb pļavu un pienācis brīdis, kad šo saistību izpildi jutīs lauksaimnieki individuāli – proti, viņiem būs pienākums savas lauksaimniecības zemes pārveidot par pļavu, par to nesaņemot pretī nekādu kompensāciju.
"Es esmu iepircis pēdējo 2-3 gadu laikā, šeit divus hektārus. Tagad es nezinu vai man rudenī būs daļa no tiem diviem hektāriem jāatjauno vai viss vai kā, es nezinu. tas ir ārprāts, tas ir neloģiski," teic zemnieks.
Otrkārt, ieviesta jauna prasība, ka trīs metrus no novadgrāvjiem sējumus nedrīkst apstrādāt ar mēslojumu vai augu aizsardzības līdzekļiem, taču vairums to izdarījuši jau rudenī. Tāpat ieviesta jauna ekojoslu programma, kas ļauj saņemt finansējumu, ja 10mit metru joslā no grāvja sējumi ir nodalīti ar citu zālāju. Taču, lai to izdarītu, tagad daudziem jau iesētā un sadīgusī labība jāiznīdē.
"Tas nozīmē šie 10 metri, ja es atstāju kaut vai šo zāli, nelietoju augu aizsardzības līdzekļus, nemēsloju neko, tas viņus neapmierina – lai es iekļautos šajā ekoshēmā, man šis zālājs šobrīd ir jārauj ārā un jāsēj cits zālājs iekšā, jo viņi nevarēs saprast, kur ir tā ražojošā teritorija un kur ir tā aizsargjosla, tas ir pilnīgs absurds," pauž zemnieks.
Arī tas vēl nav viss – ieviestas jaunas prasības, kas liek sūtīt foto atskaites par mēslošanu, miglošanu un citām darbībām: "Jānofiksē šis dators traktorā kas ir, bet tajā datorā nekas nav redzams, to visu var saprogrammēt kā vajag, tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. To var saspiest mājās sēžot un aiznest uz lauku nofotografēt, es to saku, un nav atbildes."
Arī Zemnieku Saeimā stāsta, ka šis ir tikai dažas no nejēdzībām ar kuram pēkšņi jātiek gala lauksaimniekiem. Kā vēl viens jaunums parādījusies prasība par to cik daudz ziemāju kultūru jābūt katrā valsts reģiona.
"Ir minimālā platība kam ziemā jābūt ar kultūraugu noklātiem vai rugājiem, nedrīkst būt uzarts lauks ziemā – iepriekš šāda prasība attiecās tikai uz Zemgali. Tagad, 21. aprīlī pieņemtajos noteikumos ir, ka arī pārējā Latvijā 55-60% no platībām bij jābūt ar šo ziemas segumu. Nu viņš nebija, ir saimnieki, kuriem nebija, jo viņi jau rudenī bija aparuši šo zemi, jo viņi nezināja, ka būs šāda prasība," saka Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Lauksaimnieku sūdzības saņēmusi arī Zemkopības ministrija, taču tūlītēju risinājumu nesola. Piespiedu pļavu atjaunošana tiešām ir sagaidāma, jo to īpatsvars mūsu valstī strauji sarūkot.
"Tuvojas tas brīdis, kad Latvijā individuāli lauksaimnieku līmenī varētu būt nosakāma prasība atjaunot ilggadīgos zālājus, bet mēs ļoti ceram , ka tas nebūs šis gads. Par turpmākajiem gadiem tad redzēsim un skatīsimies," saka Zemnieku Saeimas pārstāve.
Atkāpties no prasībām par augsnes segumu vai kultūraugu īpatsvaru arī nav plānots: "Tā tas varētu būt tās novirzes, bet aicinām lauksaimniekus jebkurā gadījumā pieteikties atbalstam, lauksaimnieki saņems to atbalstu, protams, samazinātā veidā atkarībā no tā cik liela būs novirze no prasības."
Kādēļ to nevar attiecināt tikai no nākamās sezonas – skaidra pamatojuma nav, taču ministrijas dati liecinot, ka vairums lauksaimnieku šajās prasībās tāpat iekļautos.
Attiecībā uz prasību par trīs metru joslu no novadgrāvjiem – šogad notiks grāvju ūdensteces pētījums, lai ar Eiropas komisiju varētu saskaņot šīs joslas samazināšanu. Tos, kuri tīrumus jau apsējuši, aicina atbalstam tomēr pieteikties.
"Attiecībā uz ziemāju sējumiem, kas izveidoti pirms 21. aprīļa, katru situāciju vērtēs individuāli un tajos gadījumos, kur lauksaimniekam nav iespēju respektēt šo buferjoslu, tas tiks ņemts vērā un tiks atzīts par ārkārtas apstākli par vasarāju sējumiem, prasība ir zināma," saka Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.
Kādēļ viss šis bijis nepieciešams – ministrija aizbildinās ar virzību uz Eiropas zaļo kursu. Neesot izslēgts, ka laika gaitā kādas prasības varētu arī mainīt, bet vai un kad tas notiks – skaidra plāna šobrīd nav.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
