Lauku skolu nākotne un ZZS ultimāts. Vai koalīcijas partiju ķīviņi var novest pie vēl lielākām nesaskaņām?

Spraigas diskusijas otrdien risinājās starp Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un izglītības ministri Daci Melbārdi (JV). Sarunu centrā ir jaunais izglītības finansēšanas modelis un mazo lauku skolu liktenis. Tas ir viens no izvirzītājiem zaļzemnieku ultimātiem – ja nepanāks vienošanos par šo jautājumu, "zaļzemnieki" draud neatbalstīt nākamā gada valsts budžetu.

Galvenie jautājumi, ko ZZS vēlējās apspriest, ir elastīgāki skolēnu skaita kritēriji, īpaši pierobežā, tāpat arī valsts līdzfinansējums skolām, kas tos nesasniedz, un pašvaldību iespēja līdzfinansēt šādas skolas, uzsverot, ka jaunajam finansēšanas modelim jānodrošina mazo lauku skolu pieejamība un nedrīkst pieļaut būtisku to samazināšanu.

"Šeit šī izpratne, vismaz mums šķiet, ka ir panākta starp ministriju un ZSS. Šeit ir jautājums šobrīd par to, vai izdosies to iestrādāt nākamā gada budžetā. Tam, protams, ir fiskālā ietekme, kas nav maza, bet, mūsu ieskatā, tam būtu jāatspoguļojas nākamā gada budžetā, un mēs turpināsim budžeta sarunās uzstāt uz to, lai tas būtu," saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Tikmēr izglītības ministre Melbārde norāda, ka sarunu laikā izdevies vienoties vismaz par trim pamatlietām. Saglabāt maijā apstiprināto pieejamības skolu sarakstu un iestrādāt to noteikumos, kā arī šī statusa piešķiršana pierobežas skolām 15 kilometru rādiusā no ES ārējās robežas.

"Trešā lieta – mēs vienojāmies, ka ir jāmeklē proporcionalitāte attiecībā uz vidusskolām, ka tur varētu būt šis pašvaldības līdzfinansējums, bet es vēlreiz gribu uzsvērt – tas ir pie nosacījuma, ja tam ir atbilstošie līdzekļi," saka Melbārde.

Ministre atzīst, ka pašlaik jāsalāgo trīs galvenie kritēriji – pieejamība, kvalitāte un drošība. Vienlaikus viņa uzsver, ka bērnu skaits strauji samazinās un jau pēc pieciem gadiem daļa skolu vairs neatbildīs arī pašlaik noteiktajiem kritērijiem.

"Mēs šobrīd varam runāt par pārejas periodu, mēs varam runāt par lielāku elastību pašvaldību un valsts finansējuma nodrošināšanā, bet jebkurā gadījumā mēs nedrīkstam sevi mānīt. Mums ir jāapzinās, ka demogrāfiskās izmaiņas tomēr agri vai vēlu liks turpināt šo darbu pie skolu tīkla sakārtošanas," pauž Melbārde.

Tikmēr ZZS, atbildot uz jautājumu, vai šis jautājums pēc šodienas diskusijas ir noņemts kā ultimāts, "zaļzemnieki" norāda, ka tad, kad tas atspoguļosies nākamā gada valsts budžetā, arī varēšot secināt, vai diskusija ir noslēgusies vai ne.