Spriedums, ka krievu valodas aizliegšana privātajā augstskolās atbilst Satversmei, neko dramatiski nemaina. Izrādās – studiju programmas krievu valodā jau līdz šim pakāpeniski ir izzudušas.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopš 2019. gada atsaka akreditēt mācības krieviski, bet līdz tam jau akreditējās programmās ļauj studentiem pabeigt studijas, bet ne vēlāk par 2025. gadu. Daļa privāto augstskolu gan cerēja uz tādu Satversmes tiesa spriedumu, kas tomēr atkal ļautu augstāko izglītību sniegt krievu valodā. Varētu atgūt ārzemju studentus.
"Mēs zaudējam kādu daļu no ienākumiem. Jebkura augstskola zaudē. Tie būtu studenti no Uzbekistānas, Moldovas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas. Tas ietekmē privātskolu uzņēmējdarbību. Tā ir atrautā peļņa. Zaudējumi, kurus cieš privātās augstskolas."
Vienlaikus privātās augstskolas atzinīgi vērtē Satversmes tiesas spriedumu, ka drīkst studiju programmas pilnībā veidot kādā no Eiropas Savienības valodām.
"Līdz šim tikai divām augstskolām Latvijā ar speciāliem likumiem bija atļauts nodrošināt mācību procesu angļu valodā. Šis Satversmes tiesas sprieduma panākums – visas privātās augstskolas var nodrošināt pilnībā kādā no Eiropas Savienības valodām."
Pirms tam gan Satversmes tiesa lūdza konsultācijas Eiropas tiesai – vai augstākā izglītība ir katrs valsts nacionālā lieta un drīkst uzlikt ierobežojumus Eiropas Savienības valodu lietojumam vai tomēr ne.
"Eiropas Savienības tiesa pateica, ka uzņēmējdarbības brīvība, respektīvi, arī ārvalstu privāto augstskolu tiesības ienākt un Latvijā piedāvāt augstākās izglītības pakalpojumu skar arī Eiropas Savienības tiesības."
No Satversmes tiesas izriet – piemēram, ja iepriekšējo normu par angļu valodas lietošanas ierobežošanu studiju programmās, ko tiesa nu atzinusi par Satversmei neatbilstošu, kāda privātā augstskola var pierādīt kā zaudējumus nesošus, var tiesas ceļā no valsts piedzīt kompensāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
