Lielākais jaunā mācību gada izaicinājums – pāreja uz izglītību valsts valodā
Jau nākamnedēļ klāt 1. septembris, un skolas atkal piepildīs tūkstošiem skolēnu. Arī šis mācību gads gan nāks ar virkni izglītības reformu, un lielākā no tām – pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Izglītības ministrijā atzīst – tieši šīs pārmaiņas arī būs lielākais izaicinājums. Vienlaikus visas iesaistītās puses uzsver, ka atkāpšanās ceļa nav un valodas lietošana klasēs tiks arī aktīvi kontrolēta.
Aptuveni 630 izglītības iestāžu, 220 000 skolēnu, no kuriem 21 500 pirmklasnieku, un nepilni 26 000 pedagogu. Šādi skaitļos izskatās jaunais mācību gads, kurš jau atkal atnāks ar dažādām izmaiņām. Lielākā no tām – novēlotā, tomēr beidzot uzsāktā pāreja uz mācībām vienotā valsts valodā visās skolās Latvijā.
"Mums priekšā jauns mācību gads ar ļoti lieliem izaicinājumiem, jo no 1. septembra sākas mūsu trīs gadu ceļš, lai pabeigtu projektu, kas saucas vienota skola. Tātad mēs tiešām visu sabiedrību audzinām vienoti, vienotā skolā," saka izglītības ministre Anda Čakša (JV).
Kā potenciālos riskus veiksmīgai pārejai uz mācībām tikai valsts valodā ministrija min kā nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp skolēniem, tā arī daļas pedagogu aizvien zemās valsts valodas zināšanas. Visiem, kurus reforma skar, gan plānoti dažāda veida atbalsta pasākumi – skolotājiem – kursi un mentori, skolēniem – dažādi mācību materiāli.
"Vārdu krājums šiem bērniem, kuri auguši citā vidē vai citā lingvistiskajā telpā, ir ievērojami mazāks nekā tiem, kuriem latvieši valoda ir dzimtā valoda. Līdz ar to skolēniem un skolotājiem, kā atbalsta materiāls šajā agrīnajā mācīšanās posmā ir pieejams darba lapas, vizuāli materiāli, kas papildinās mācību līdzekļu kopu," teic Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Ministrijā arī šodien uzsvēra – valodas lietošanā skolās netiks pieļautas nekādas atkāpes. Pedagogiem no 1. septembra stundas ir jāvada valsts valodā, un prasību kontrole sāksies jau no paša mācību gada sākuma.
"Plānoti skolu apmeklējumi kopā ar pašvaldībām, kas lielākoties ir izglītības iestāžu dibinātāji, apmeklējot stundas, runājot ar bērniem, vecākiem pedagogiem. Ja mēs konstatējam, ka pedagoga valsts valodas prasmes, iespējams, neatbilst augstākajai pakāpei, mēs par to informējam Valsts valodas centru," saka Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
Vienlaikus jau šobrīd iezīmējies vēl kāds potenciāls reformas klupšanas akmens – bērnudārzu auklīšu latviešu valodas prasmes. Lai arī šie darbinieki ik dienu strādā ar pašiem mazākajiem skolēniem, faktiski tie ir tehniskie darbinieki, tādēļ to valodas zināšanu kontrole nepakļaujas zem pārbaudēm. Izglītības ministrija gan rosinās to mainīt.
"Šis jautājums, kurš ilgstoši tika turēts tādā pelēkajā zonā, nenovērtējot šo ļoti lielo ietekmi valodas lietojumā, tādēļ arī mēs šobrīd ejam uz to, ka šīm valodas prasmes arī auklītēm ir jābūt tādām pašām," vērš uzmanību Čakša.
Vienlaikus arī šis mācību gads nebūs izņēmums un sāksies ar pamatīgu pedagogu trūkumu. Ministrijā lēš, ka šobrīd trūkst nedaudz virs 3% skolotāju un tas absolūtajos skaitlis ir ap vienu tūkstoti brīvo vakanču.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
