Skolu gatavība pārejai uz mācībām latviešu valodā aizvien atšķiras
Jau drīz Latvijas skolās, kurās līdz šim mācības notikušas lielākoties krieviski, sāksies pakāpeniska pāreja uz izglītošanos tikai valsts valodā. Pat ja mazākumtautību bērni tam lielākoties ir gatavi, tad šo skolu pedagogu spēja strādāt latviski diemžēl nereti ir ne tikai nepietiekama bet mēdz būt pat tuvu nullei. Tādēļ Izglītības ministrija bažīga par to, cik reāli ir šo izglītības reformu ieviest dzīvē. Lielākās raizes par skolām Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā, vēsta TV3 Ziņas.
Vel nepilnas divas nedēļas un visas mazākumtautību skolas un bērnudārzi, kur iepriekš mācības daļēji notikušas arī krieviski, šo valodu mācību stundās drīkstēs izmantot arvien mazāk. Valodu reforma jau septembrī skars vairāk nekā 14 000 bērnu, kuri mācās pirmsskolā, pirmajā, trešajā un septītajā klasē, bet noslēgsies 2025. gadā, kad jau visai Latvijas izglītības sistēmai jāpāriet uz mācībām vienotā valsts valodā.
"Šis process ir neatgriezenisks, lēmums par pāreju uz mācībām latviešu valodā vai vienotās skolas pieeju, ir pieņemts jau pagājušajā gadā. Par ko man ir lielākais uztraukums, par Rēzekni, Daugavpili, arī atsevišķām Rīgas skolām. Šī atšķirība ir tiešām atkarīga no tā, cik pašvaldība jau šobrīd ir investējusies tajā un sapratusi, cik laba katrā skolā ir gatavība. Un šīs trīs nosauktās pašvaldības es sauktu, kā grūtākās."
Šonedēļ par savu gatavību valodu reformai, trīs minētās pašvaldības atskaitījās arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Lai arī vietvarās uzsvēra – tās pārmaiņām ir gatavojušās, pedagogi sūtīti kursos un dažādos citos veidos tie motivēti uzlabot savas latviešu valodas prasmes, visas problēmas līdz septembrim atrisinātas, visticamāk, nebūs.
"Kad jau sāksies process, tad mēs skatīsimies. Noteikti būs arī problēmas un būs nepieciešams skolotājiem arī atbalsts un viņi arī turpinās gan pilnveidot valodas prasmes, gan vispār izpratni par šo procesu. Es, piemēram, nevaru apgalvot, ka tagad visi skolotāji pilnīgi metodiski zina visas nianses un tā tālāk. Noteikti radīsies skolotājiem daudz jautājumu, ko darīt, ja bērns pavisam nerunā vai nesaprot latviešu valodu."
Arī otrā lielākajā Latgales pilsētā – Rēzeknē, uzsver, pāreju septembrī tie varēs sākt, taču tas būs sarežģīti. Šogad valodas nezināšanas dēļ, no darba Rēzeknē jau atstādināti vairāk nekā 30 pedagogu, puse gan prasmes uzlabojuši un darbā atgriezušies. Taču latviešu valoda grūtības sagādā ne tikai daļai skolotāju, arī bērniem zināšanu līmenis esot atšķirīgs.
"Stundu vērošana apliecināja, ka pedagogu lielākas daļas valodas zināšanu prasmes ir pietiekamas un labā līmenī, taču bija arī izņēmumi, bija zināmas problēmas Bērnu zināšanas arī ir dažādas un tas ir atkarīgs arī no vecākiem, ir vecāki, kur ir daudz saprotošāki. Otri ir pilnīgi pret. Bet tu tad pretojies, cik gribi. Tas ir vajadzīgs, mēs esam Latvijā."
Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, šogad skars arī daudzas galvaspilsētas izglītības iestādes. Pašvaldībā gan uzskata – pērn paveikts liels mājasdarbs, tādēļ gaidāmā pāreja galvaspilsētā vajadzētu aizritēt bez būtiskām problēmām.
"Rīga bijusi diezgan proaktīva jau gadu iepriekš, diezgan daudzas mazākumtautību skolas jau licencēja latviešu valodas programmas un viņiem šajā gadā šī taciņa jau ir iestaigāta. Bet ir 17 skolas, kurām tas būs izaicinājums, viņām pirmo reizi būs latviešu valodas programmas īstenošana un šīm skolām mēs pievēršam īpašu uzmanību."
Vienlaikus uzmanību latviešu valodas lietošanai un prasmēm, pievērsīs arī Izglītības kvalitātes dienests un Valsts valodas centrs, kurš pērn par nepietiekamām valodas zināšanām sodījis vairāk nekā 160 pedagogu. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija norāda – tā aizvien plāno nodrošināt dažādus apmācības kursus un citos veidos atbalstīt, kā pedagogus tā bērnus, lai tie savas valsts valodas prasmes varētu uzlabot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
