Liellopu zilās mēles slimība pietuvojusies Latvijai – PVD skaidro, ar ko jārēķinās
Lietuvā vairākās govju novietnēs apstiprināti pirmie katarālā drudža jeb liellopu zilās mēles slimības gadījumi Baltijā. Lai gan šī slimība nav tik bīstama kā mutes un nagu sērga, kas šogad apdraudēja mājlopus daudzviet Eiropā, tās pietuvošanās Latvijai pievērsusi arī mūsu Pārtikas un veterinārā dienesta uzmanību. Tas tādēļ, ka zilās mēles slimība bieži vien ir grūti ārstējama un īpaši liels drauds aitkopības nozarei.
Lietuvas mediji vēsta, ka Infekciozā katarālā drudža jeb liellopu zilās mēles slimība ir atklāta piecās govju novietnēs valsts rietumos, pašvaldībās, kas robežojas ar Kēnigsbergu un Poliju. Šie ir pirmie atklātie šīs slimības gadījumi ne tikai Lietuvā, bet arī Baltijā, tādēļ vērību šiem gadījumiem pievērsis arī mūsu Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD).
PVD skaidro, ka pašlaik tiek preventīvi informēti dzīvnieku turētāji un veterinārārsti par slimības risku un veicamajām darbībām. Tomēr papildu pārbaudes ganāmpulkos šobrīd plānotas neesot.
"Tā ir satraucoša ziņa, bet jāņem vērā, ka zilās mēles slimība nav tās kategorijas slimība, kur dzīvnieki būtu jālikvidē, dzīvnieki ir ārstējami," skaidro PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Mada Volka.
Dienestā arī uzsver, ka šī kaite nav bīstama cilvēkiem un neietekmē arī pārtikas drošību. Zilās mēles slimībā neizplatoties arī strauji – to pārnēsā ļoti maza izmēra asinssūcēju kukaiņi – miģeles. Un tā kā tuvojas ziema, to aktivitātei būtu jāsamazinās. Tādēļ arī liellopu audzētāji saka – saimniekiem jābūt modriem, taču panikai nav pamata, kā tas būtu citu šobrīd Eiropā izplatītu slimību gadījumos.
"Viennozīmīgi šī zilās mēles slimība nav tik bīstama, kā ir, piemēram, mutes un nagu sērga, kas šogad janvāri bija Eiropā. Vācija, pēc tam pavasarī arī Slovākijā un Austrijā. Panikai noteikti nav pamata nekāda un īpaši pasākumi arī šeit, kādu būtu mutes un nagu sērgas gadījumā arī nav nepieciešami," teic Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.
Tomēr piesardzība esot nepieciešama un šobrīd, kad zilā mēles slimība pietuvojusies Latvijai, ganāmpulka veselība īpaši esot jānovēro aitu audzētājiem, jo aitas ir uzņēmīgākais dzīvnieks pret šo slimību.
"Aitām šīs klīniskās pazīmes ir smakšana, pietūkusi seja, plakstiņi, iztecējumi no nāsīm un arī mutes gļotādas ir pietūkušas un arī mēle ir zilā krāsā tādēļ, ka skābekļa apgāde ir traucēta, tāpēc arī to sauc par zilo mēles slimību. Liellopiem un kazām šī slimība tik agresīvi neizpaužas, var būt pat bez klīniskām pazīmēm," pauž PVD pārstāve.
Tādēļ par to, ka zilās mēles slimību jau ir tepat blakus, īpaši satraukti ir mūsu aitkopji. Tie saka, jau šobrīd izaicinājumu netrūkst un, ja tam klāt nāk arī jauna slimība, nozarei tas var būt smags trieciens.
"Mēs neteiktu, ka gaidām, bet jau preventīvi gatavojamies, ka varētu būt rudens uzbrukumi no vilkus puses. Un plus vēl šis vīruss, tas var būtiski ietekmēt aitkopības attīstību Latvijā un, protams, raizes saimniekiem, ka ir jāiznīcina ganāmpulks, tas ir šausmīgi," norāda Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs.
Aitu audzētāju asociācija tādēļ aicina PVD Lietuvas pierobežā sākt preventīvi vakcinēt aitas pret zilās mēles slimību. Dienestā gan norāda, ka tas neesot iespējams, jo veselu dzīvnieku vakcinēšana pret šo sērgu neesot atļauta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
