Likumsargiem pērn darba bijis vairāk nekā gadu iepriekš – ar ko tas skaidrojams?
Dzīvojam sarežģītā laikā un grūtību netrūkst – tā, iepazīstinot ar pagājušajā gadā paveikto, šodien sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Likumsargiem pērn darba bijis vairāk nekā 2024. gadā, un tas galvenokārt saistāms ar krāpšanas gadījumu un sīko zādzību skaita pieaugumu. Nu jau teju katrs trešais reģistrētais noziegums valstī saistīts ar zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Tādēļ policijas priekšnieks rosina sākt diskusiju par šādu nodarījumu sodīšanu administratīvā, nevis kriminālā kārtībā.
Likumsargiem pagājušais gads bijis gana saspringts, tā šodien, iepazīstinot ar 2025. gada pārskatu, pauda Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Pērn valstī kopumā reģistrēti vairāk nekā 37 tūkstoši noziedzīgu nodarījumu, un tas ir nedaudz, tomēr vairāk nekā 2024. gadā.
Valsts policijas priekšnieks šodien uzsvēra, lai gan arī pērn Latviju ir pāršalkušas vairākas ziņas par īpaši smagiem un cietsirdīgiem noziegumiem, piemēram, dubultslepkavība Pļavniekos, kur kāds vīrietis nošāva sievieti un viņas dēlu, bet vēlāk pats sadega automašīnā Lietuvā, kur pirms tam bija uzsācis apšaudi ar kaimiņvalsts policiju, kopumā valstī pērn reģistrēti mazāk sevišķi smagi vai smagi noziegumi.
"Slepkavību ar letālu iznākumu ir 33, kas ir visu laiku zemākais rādītājs pēc neatkarības atjaunošanas."
Taču kopējais lietu skaits ir pieaudzis, un, policijas ieskatā, tas saistāms ar divām galvenajām tendencēm – sīkajām zādzībām un krāpšanu, kas jau vairākus gadus ir būtiska problēma daudzviet Eiropā.
"Būtībā šī lielā bēda ir zvanu centri, viltus zvani, vikšķerēšana, tā sauktā, viltus ziņas, arī investīciju krāpšanas. Un redzam, ka par septiņiem miljoniem ir izkrāpts vairāk 2024. gadā, kopā 23 miljoni. Salīdzinājumā Somijā ir 72 miljoni izkrāpti, tāpat pāri 20 ir Lietuvā. Tā kā mēs neesam šajā nelaimē vieni."
Tomēr pērn izteikts pieaugums novērots tieši sīkajās zādzībās – tās reģistrētas par teju 1400 vairāk nekā 2024. gadā un sasniegušas vairāk nekā 12 tūkstošu lietu. Lielākoties zog no tirdzniecības centriem, turklāt zagļu guvums bieži ir tik neliels, ka zādzību gadījumi nereti beidzas ar atteikumu sākt kriminālprocesu. Tādēļ policijas priekšnieks šodien sacīja, ka jāuzsāk diskusija par nelielu zādzību sodīšanu administratīvi, nevis kriminālā procesa kārtībā.
"Zagļi kā zaga, tā turpina zagt un zog ar diezgan biežu arī recidīvu. Ir jāpanāk, lai nav iespējams izbēgt no soda. Jo diezgan daudz šie notikumi beidzas ar to, ka atsaka uzsākt kriminālprocesu, saistībā ar maznozīmīgumu. Ir jādomā, lai būtu kāds efekts no mūsu darba, kas ir uz katru šo notikumu, izmeklēšanas sadaļu. Un mēs ieguldām tiešām ļoti daudz enerģijas, cilvēkresursu."
Runājot par cilvēkresursiem, policijas priekšnieks atzina, ka aizvien liela problēma ir brīvās amata vietas. Kopumā policijā pērn brīvas bija aptuveni 23% vakanču. Situācija gan atšķiras pa reģioniem – kamēr Latgalē kadru trūkums ir salīdzinoši neliels, galvaspilsētā un Rīgas reģionā novērojams lielākais iztrūkums. Vienlaikus ir arī labā ziņa – pērn pirmo reizi 12 gadu laikā dienestā uzņemto policistu skaits pārsniedzis to, kuri atvaļinājušies.
"Milzīgs darbs tajā visā tiek ieguldīts, lai cilvēkresursu nodrošinātu. Jo iztrūkums ir nepārprotams. To arī apliecina pēdējais Valsts kontroles ziņojums par to, ka policistu skaits ir nepietiekams."
Savukārt policijas darba aktualitātes šogad būšot cīņa ar hibrīdapdraudējumiem, kā arī ar kara attaisnošanu saistītu noziegumu, krāpšanas un mazo zādzību mazināšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
