Limbažu pirmsākumi meklējami 1223. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Alberts lībiešu pilskalnā sev nolēma uzcelt pili. Ap to sāka veidoties ciemats, galvenokārt, lai apkalpotu arhibīskapa karaspēku, apkārtējos vasaļus un muižniekus. "Ja nebūtu izvēlēta vieta pilij – arī Limbažu pilsētas nebūtu," saka Limbažu muzeja galvenais eksperts Gundars Plešs.
Jau no pirmsākumiem Limbaži bija arī viena no Hanzas savienības pilsētām, tādēļ to aktīvi izmantoja kā tranzītceļu, kas sekmēja pilsētas kā iecienīta saimnieciskā centra attīstību. Gadsimtiem ilgi šeit arodu piekopa podnieki, miesnieki, galdnieki un citi šāda tipa meistari. Izmaiņas nesa 17. gadsimts, kad Limbaži kļuva par tā saucamo Rīgas satelītu.
"Tātad bez Rīgas ziņas limbažnieki daudz ko nevarēja iesākt, un visi nodokļi ieplūda Rīgas rātes kasē, ko limbažnieki maksāja. Tās pašas graudu malšanas tiesības piederēja tikai Rīgai," turpina Limbažu muzeja galvenais eksperts.
Šāda kārtība pastāvēja līdz pat 19. gadsimta beigām, kad pilsēta atguva savu statusu. Šis laiks iezīmē arī pagrieziena punktu Limbažu attīstībā, jo atveras pirmie vilnas pārstrādes uzņēmumi.
"70. gados tiek būvēts lielākais uzņēmums pilsētas vēsturē, pat fabrika, Limbažu filca cepuru fabrika. Parādās jaunas ielas, jauna apbūve, šīs te fabrikas darbinieku īres nami. Strauji, strauji pilsēta aug, pārsniedz 2000. Un tāda tā nonāk līdz mūsdienām," stāsta Plešs.
Savu 800. gadskārtu ar dažādiem pasākumiem Limbažos svin jau visu gadu, tomēr svētku kulminācija gaidāma no 29. jūlija līdz 6. augustam. Svinētājus priecēs ne vien neskaitāmi koncerti, bet arī svētku gājiens, tirdziņi un 800 pēdu jeb 240 metru garš svētku galds.
"Svētki ir tā reize, kad mēs varam parādīt, ar ko tad mēs Limbažos nodarbojamies – ko mēs darām ikdienā, kā svētkos atpūšamies. Kāds limbažnieks ir izsenis bijis – gan iepriekš tie senči, kas te ir strādājuši un tos arodus ir nodevuši nākamajām paaudzēm," teic Limbažu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele.
Limbažu dzimšanas dienas svinības turpināsies arī rudenī. Septembrī vērienīgākais pasākums būs Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kas līdz šim notika tikai Rīgā, bet tagad daļu programmas aizvadīs Liepupē.
"Šajās dienās tur pulcēsies apmēram 40 kino profesionāļi no vairāk nekā 10 valstīm, kuri strādās pie savu dokumentālo filmu idejām. Paralēli, lai būtu lielāka saikne ar vietējiem iedzīvotājiem un Limbažu novadu, mēs rīkosim divus brīvdabas seansus un abos seansos būs klāt arī filmu autores – viena būs gruzīnu filma un otra filma no Ukrainas," saka Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja Zane Balčus.
Plašāku informāciju par gaidāmajiem svētku pasākumiem var atrast mājaslapā "limbaziem800.lv".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
