LNB direktors: Viens no virsuzdevumiem – lai simtgades rezultātā mums būtu vairāk pašapziņas

"Vairāk cilvēku, kuri saprot, ka ir jāmēģina saskatīt kaut kādas iespējas pašam arī ar kaut ko tikt galā. Ja tas būs gājis uz labo pusi pa šiem gadiem, kamēr nodarbojamies ar šo jubileju, tas būs galvenais, ko vajadzēja sasniegt," norādīja LNB vadītājs.

Viņš uzskata, ka simtgade pati par sevi ir svarīga, taču vērsa uzmanību uz to, ka jārunā ne tikai par 1918. gada 18. novembri, bet arī ceļu uz šo valsti. Daudzas lietas notika, jo sabiedrība bija tam gatava – gatavojās zemapziņā vai apziņā. Vienā mirklī Latvijas valsts sāka funkcionēt, un tāpēc jādomā par saknēm, no kurienes nākusi valsts izveidošanās.

Vaicāts, vai, viņaprāt, cilvēki apzinās savu valsti šādā izpratnē, viņš atzina, ka tā ir problēma.

"To sauc par valstsgribas jautājumu. Es domāju, ka ļoti dažādi ir. Ir cilvēki, kuriem noteikti tā ir. Ir cilvēki, kuri ir vīlušies savos redzējumos, kā varēja visas lietas attīstīties, ja samēro ar šodienu – to jau var saprast," teica Vilks.

Viņš vērtēja, ka ir vēlme tikai visu interpretēt no tā, kādā katrs esam situācijā, ko katrs pats darām, kur atrodamies. Bet ne vienmēr padomājam, cik paši esam ietekmējuši savu likteni.

"Es arī negribu būt pamācošs skolotājs, bet man liekas, katrā sabiedrībā – jo lielāks ir cilvēku skaits, kuri paši zina, ko viņi grib, kuri izvēlas savu ceļu, savu izglītību, amatu, nodarbošanos un negaida, ka kāds kaut ko pavaicās, ko es tev varētu palīdzēt, jo tie ir tie cilvēki, kas diez vai ir tik negatīvi, bet jūtas kā mūsu valsts daļa. Es nenoniecinātu arī citus cilvēkus, bet viņiem varbūt ir grūtāk sevi identificēt ar valsti," sprieda LNB direktors.

Viņš arī teica, ka ir redzami centieni no ārpuses iespaidot cilvēku domas un viedokļus. "Tāpēc arī mēs runājam, ka tādas lietas kā kritiska domāšana ir ļoti svarīgas," piebilda Vilks.

Runājot par to, kas mūsdienās motivē cilvēkus pasniegties pēc grāmatas, lai gan ir daudzas citas izklaides, viņš norādīja, ka lielā vērtība ir tajā, kas rodas mūsu galvā un izjūtās, mūsu filma, ko filmējam iekšēji, būdami paši režisori, aktieri un dabas skatu uzbūrēji. Mēs veidojam individuāli katrs savu bildi pretēji tam, ko dara kino, kur kāds cits rada vispārējo kopējo priekšstatu.

"Manuprāt, tā ir neaizstājama lieta un neviens cits žanrs to nevar kompensēt, lai cik ģeniālas būtu izrādes, filmas, mākslas darbi," norādīja Vilks.