LU rektors: zinātnes rezultāti jāpadara saprotami arī sabiedrībai
TV3 raidījumā "900 sekundes" Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš skaidroja tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri mērķi – pārskatīt pētījumu tēmu izvēles nosacījumus un stiprināt sabiedrības uzticību zinātnei. Viņš norādīja, ka šobrīd diskusijas centrā ir jautājums, vai Latvijas zinātniekiem jārisina tikai vietējās problēmas, vai arī jāiesaistās globālo izaicinājumu risināšanā. "Vai visi jautājumi, kas svarīgi pasaulē, ir attiecināmi uz Latviju? Tas ir pirmais lielais jautājums, par ko sabiedrībai būtu jāvienojas," sacīja Bērziņš, pieminot ANO 17 ilgtspējas mērķus kā piemēru globālām tēmām.
Viņš uzsvēra arī līdzsvara nepieciešamību starp praktiski pielietojamiem pētījumiem un fundamentāliem atklājumiem, kuru nozīme var atklāties vien pēc daudziem gadiem. "Kad Faradejs atklāja elektromagnētismu, viņam prasīja – kur to izmantos? Viņš atbildēja: nezinu, bet noteikti varēs aplikt ar nodokļiem. Šodien elektrība ir visur," atgādināja rektors, aicinot nevērtēt zinātni tikai pēc tūlītējiem ieguvumiem.
Bērziņš atzina, ka sabiedrības kritika pret dažiem valsts apmaksātiem projektiem bijusi pamatota, jo trūcis skaidrojuma. Kā piemēru viņš minēja kovida laikā plaši apspriesto pētījumu par uztura šķīvjiem. "Šī projekta mērķis bija aprēķināt kaloriju daudzumu dažādos pārtikas produktos, taču sabiedrībā tas nonāca kā anekdote par tomātu un gurķu griešanu," sacīja rektors, uzsverot, ka problēma bija komunikācijā, nevis pašā pētījumā.
Lai stiprinātu uzticēšanos, LU vadība sola pievērsties skaidrošanas darbam. "Sabiedrībai ir tiesības saprast, kāpēc mēs pētām tieši šīs tēmas. Tā ir universitātes atbildība – nodrošināt skaidrojumu un parādīt, vai pētījuma rezultāti ir validēti starptautiskās publikācijās," uzsvēra Bērziņš. Viņš piebilda, ka ikgadējā LU zinātniskajā konferencē ikviens interesents varēs nākt, klausīties un uzdot jautājumus pētniekiem.
Intervijā rektors pievērsās arī pedagoģijas izaicinājumiem. Viņš skaidroja, ka programma "Mācībspēki" jau piesaistījusi vairāk nekā simts studentu, tostarp topošo valodu skolotāju, un tā ir labs risinājums akūtajam skolotāju trūkumam. Par ārvalstu mācībspēkiem Bērziņš sacīja: "Ir labi, ka viņiem dots sešu gadu sagatavošanās laiks latviešu valodas apguvei. Ja cilvēks vēlas sasaistīt savu dzīvi ar Latviju, viņam ir jāzina valsts valoda."
Runājot par jauno studiju gadu, Bērziņš norādīja, ka Latvijas Universitātē šoruden uzņemti vairāk nekā 5000 studentu. "Svarīgākais ir, lai cilvēks grib mācīties – tad iemācīt mēs iemācīsim," viņš rezumēja, paužot optimismu par studentu motivāciju un gatavību studijām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
