Ir īsi pēc pusdienlaika, un mazākajām klasītēm stundas ir beigušās.
Šī bija pirmā skolas diena astoņgadīgajam Mišam. Satraukta pie skolas viņu sagaida mamma Irīna. Redzot dēla sejā smaidu, viņa atviegloti uzelpo.
Miša stāsta, ka pirmajā dienā skolā viņam uzreiz bija daudz draugu. Daži klasesbiedri viņu esot sapratuši, viens krievu valodā nerunā. Taču nekas, viss būšot labi, pārliecināts skolēns.
Mammai zēns rāda dāvaniņas, ko klasesbiedri satiekoties pasnieguši – šokolāde, rotaļlietas, ar roku zīmēta kartīte. Miša uz skolu ir gatavs iet arī turpmāk. Viss bijis labi, vienīgi klimats telpās par karstu. Klasesbiedri esot jautājuši, kā iet Ukrainā, kurā pilsētā Miša dzīvo, un viņš pastāstījis, ka ir no Žitomiras.
"Ļoti uztraucos. Gan es, gan bērns. Kā mūs pieņems, kā bērni sagaidīs. Tagad redzu, ka viss kārtībā!"
Tēvs palika Ukrainā, mamma ar diviem dēliem, astoņus un 17 gadus veciem, apmetušies tepat netālu. Izvēlējušies tuvējo skolu, lai gan mācības Rīgas 93. vidusskolā notiek latviešu valodā, bet tas nav biedējis.
Ukrainas bēgļi vispirms meklē sev dzīvesvietu, tikai pēc tam – tai tuvāko skolu vai bērnudārzu. Tā kā Rīgā apmetusies vislielākā daļa Latvijā iebraukušo bēgļu, likumsakarīgi šejienes skolām arī lielākais slogs viņus uzņemt un pielāgot mācību saturu tā, lai bērni varētu iekļauties.
Ukraiņu zēna jaunā klases audzinātāja brīvlaiku pavadīja gatavojoties. Otrdien uzzināja par vienu puisīti, piektdien – ka būs arī otrs. Tagad 19 bērnu kolektīvā jāpalīdz iejusties diviem ukraiņu zēniem, kuri latviski, protams, nezina ne vārda. Klasesbiedru vecāki viņiem sagādājuši skolas lietas.
"Pirmkārt, viņš bija ļoti satraukts. Gribas samīļot, nomierināt. Acīs sākumā ir asariņas, bet pēc tam nomierinās, jo jauni draugi. Paiet pāris stundas, un ir bērnu pulks apkārt, kas izpalīdz, tulko, jau māca latviešu valodu, kā "uz redzēšanos" pateikt."
Šodien zēnam jau iedots latviešu alfabēts, kam pretī ukraiņu burti. Pirmās dienas ļauj aprast ar jauno vidi, bet pēc tam mācības notikšot raiti. Un, kas svarīgi, nebremzējot pārējo bērnu mācību vielas apguvi.
Rīgas 93. vidusskolai jau ir pieredze ar diferencētu mācību procesu – šeit skolojušies patvēruma meklētāju bērni arī no Tuvajiem austrumiem. Tagad uzņemti pieci ukraiņi, bet skola gatava integrēt līdz pat 20 šādiem bērniem.
"Mēs veidojam adaptācijas nodarbības, pirmās tikšanās, atbalsta plānu, kā labāk bērnam iekļauties. Mums ir latviešu valodas apmācība, tāpēc skolotājiem sanāk papildu darbs sniegt atbalstu, tulkošanu, lai apgūtu programmu."
Valsts par šo papildu darbu maksā – 257 eiro par katru bērnu, turklāt pabalsts kopš rudens dubultots. Priekšmetus, ko spēj, apgūst kopā ar vienaudžiem, ko ne – vai nu ar atbalsta personu līdzās vai atsevišķi pēc stundām. Valsts pārbaudes darbus ukraiņi nekārto.
Kārtība, kā integrēt apmācāmos, neesot nekas jauns, bet pirmo reizi tā jālieto tik plašā apjomā. Uz šo rītu Latvijas skolās bija reģistrējušies 688 skolēni un 83 bērnudārznieki, bet skaits katru dienu pieaug.
Tiesa, ne visi ukraiņi izvēlas mūsu skolas. Daļa paliek tālmācības režīmā ar dzimteni, ja vien mācību process tur vēl turpinās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
