Kā, viesojoties "900 sekundēs", norāda "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa, skolu dinamikā ir vairāki kritiski posmi. Viens no tiem ir periods pēc brīvdienām, kad bērni pēc atslābuma izjūt grūtības atgriezties mācību ritmā. Nākamais sarežģītais laiks ir februāris – tumšais gada periods, kad motivācija samazinās. Savukārt aprīļa beigas un maijs daudziem skolēniem ir īpaši smagi, jo viņi apzinās savu sekmju rezultātus un nereti zaudē motivāciju censties, kamēr pārbaudes darbi un eksāmeni rada papildu slodzi.
Bērziņa uzsver, ka Latvijā ir viens no augstākajiem bulinga rādītājiem Eiropā. Daļa bērnu spriedzi izpauž agresijā pret citiem, citi kļūst skaļi un impulsīvi, bet ir arī bērni, kuri šo spriedzi vērš pret sevi. Turklāt klusums klasē ne vienmēr nozīmē, ka viss ir kārtībā — tas var slēpt iekšējas grūtības.
Klusums var būt saistīts ar bailēm. Ja bērni jūtas iebiedēti, trauksme agrāk vai vēlāk izpaužas. Savukārt pedagoģiskajā aspektā būtiski ņemt vērā bērnu sensorās vajadzības, jo daļai skolēnu ir grūti ilgstoši nosēdēt mierā, un te nozīmīga loma ir pedagoga spējai palīdzēt bērniem koncentrēties, sacīga Līga Bērziņa.
Eksperte uzsver, ka situāciju iespējams uzlabot. Bērniem var mācīt nomierināšanās tehnikas un apzinātību, kā arī uzlabot mācību vidi, piemēram, risinot akustikas problēmas, jo slikti akustiskā klasē skolotāja balss vienkārši pazūd. Tāpat svarīga ir ventilācija — telpas regulāri jāvēdina.
Tomēr īpaši satraucoša ir paškaitējuma pieauguma tendence — pēdējos gados šādu gadījumu skaits ir strauji audzis. Bērziņa skaidro, ka sabiedrība Latvijā ir ļoti orientēta uz sasniegumiem, taču bērniem nepieciešama ne tikai rezultātu, bet arī piederības sajūta, droša vide un prieks. Sasniegumu sajūta nav saistīta tikai ar vērtējumiem, bet arī ar bērna pašsajūtu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
