Viens no lielākajiem pārbaudījumiem mākslas muzeja "Arsenāls" iekštelpu pārbūvē un restaurācijā ir pielāgot 19. gadsimta sākumā celto ēku, kas sākotnēji būvēta pavisam citām vajadzībām, mūsdienu mākslas izstāžu telpām.
"Tas ir viens – vides pieejamība nodrošināt telpām, kas ir nepieciešama publiskās būvēs, kas arī celšanas brīdi nebija tāds svarīgs faktors, un, protams, nākamais ir klimata prasības, kas ir specifiskas izstāžu zālēm, mākslas darba uzglabāšanai," saka arhitekte Laila Ruža.
Būvdarbu pirmajā posmā pabeigti demontāžas darbi un veikta jumta pārbūve. To laikā atklājās plaisas griestos un velvēs, kas prasīja papildu nostiprināšanas darbus un konstrukciju remontu. Šie bojājumi palielināja darbu apjomu un arī finansējumu, taču projekta termiņus tas būtiski neietekmē.
"Tas apjoms, 1,8 miljoni, ko mums piešķīra papildus, tas nebija tikai plaisām, bet arī atliktiem darbiem, jo mums, pirms mēs noslēdzām līgumu ar būvnieku, mums bija naudas iztrūkums, un mēs vienkārši tos darbus atlikām, ar to domu, ja būs finansējums, tad būs, ja nebūs, tad nebūs. Tad līdz ar to, tas faktiski, plaisas izmaksāja tikai 500 000, viss pārējais ies uz pārējiem darbiem," saka "Valsts nekustamo īpašumu" valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Kopējās "Arsenāla" pārbūves izmaksas pārsniedz 19 miljonus eiro. Lielāko daļu finansējuma – vairāk nekā 15 miljonus – nodrošina Eiropas Savienības fondi, bet atlikušo sedz valsts budžets. Līdz šim iztērēti aptuveni 15% no kopējās summas.
Pašlaik, līdz ziemas sākumam, svarīgākais uzdevums ir pabeigt jumta izbūvi, lai varētu turpināt iekšdarbus, taču pirmie labiekārtošanas darbi jau sākušies muzeja pagrabstāvā.
"Arsenāla" pagrabā jau daļēji ieklātas kaļķakmens plāksnes, kas tika atrastas demontāžas laikā šā gada sākumā.
Atrastās dolomīta plāksnes ir vēsturiskā grīdas seguma daļas, kas saglabājušās no ēkas sākotnējās izbūves. Tās atzītas par kultūrvēsturiski vērtīgām, tāpēc saglabātas un tiek izmantotas atkārtoti
"Arsenāla" atjaunošana nozīmē daudz ne tikai muzejam, bet arī māksliniekiem un sabiedrībai, norāda mākslas muzeja vadītāja un par nākotnes ekspozīcijām pašlaik vēl tiek domāts — tas ir ideju un apspriešanas laiks. Plānots, ka daļa no ekspozīcijām būs pastāvīgas, taču tās nebūs nemainīgas, piemēram, desmit gadus.
"Ir doma par to dinamisko vidi, teiksim, ik pēc diviem trijiem gadiem varētu mainīties šīs te pastāvīgās ekspozīcijas. Vismaz man tā šķiet, laikmetīgā māksla, protams, būs ieguvēja, un liels akcents šeit tai darbībā tiks veltīts un tiks likts uz laikmetīgās mākslas eksponēšanu. Protams, tālāk ir šis Baltijas reģions, kam mums ļoti jāpievērš uzmanība un jāattīsta sadarbība Baltijas reģionā," saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2027. gada beigām, bet apmeklētāji muzeju varētu atkal ieraudzīt 2028. gada otrajā pusē — laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, līdz ar to "Arsenālam" vajadzētu kļūt par nozīmīgu norišu vietu, kur var runāt, stāstīt un lepoties ar Latvijas vizuālo kultūru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
