Mākslas un kultūras universitāšu padomes sola nodrošināt studentēm drošu vidi

Pirmajā sadarbības padomes sēdē piedalījās arī iesaistīto augstskolu studentu pašpārvaldes pārstāvji. Elizabete no Kultūras akadēmijas uzskata, ka šī brīža trauksmes ziņošanas mehānisms nav pārāk efektīvs. Viņasprāt, būtu jānodrošina vieglāks ceļš, kā cietušais var ziņot par notikušo.

"Vajadzētu lielāku emocionālo atbalstu. Man šķiet, uz psihologiem augstskolās vajag skatīties nevis kā uz beigu resursu vai vērsties pie viņa, kad viss ir slikti. Vajadzētu veicināt emocionālo inteliģenci," uzskata Latvijas Kultūras akadēmijas studentu pašpārvaldes priekšsēdētāja Elizabete Terēze Antāne.

Lai gan šajā skandālā šobrīd iesaistītas universitātes, kuras ir Kultūras ministrijas pārvaldē, nevar izslēgt varbūtību, ka šāda veida situācijas notiek arī citās izglītības iestādēs.

"Mākslas un kultūras universitātes ir pirmās, kuras tik nopietni sāk ķerties klāt. Varbūt fokuss, kas ir bijis uz Mūzikas akadēmiju, ir palaidis procesus, bet šie procesi diemžēl sastopami arī citās augstskolās," norāda Latvijas Mākslas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Valts Erenštreits.

Mūzikas akadēmijai šobrīd jādara viss, lai pasargātu studentus no jebkāda spiediena, uzsver augstskolas padomes vadītājs Tomsons, kurš amatu ieņēmis pēc tam, kad no tā atkāpās līdzšinējā priekšsēdētāja Demakova. Savukārt rektors Prānis joprojām pats neplāno atkāpties. Par to 10. aprīlī lems akadēmijas senāta padome.

"Šis nav jautājums par to, vai mēs gribam vai negribam redzēt konkrēto cilvēku šajā amatā. Tas ir par to, lai procesu veiktu tā, lai studenti sajūt, ka notiek rīcība. Augstskolas atvainojas visām studentēm, kas ir jutušās kaut kādā veidā aizskartas šajā procesā. Mēs apņemamies un darīsim visu, lai nodrošinātu šo drošo vidi," norāda Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Sēdē apspriestie priekšlikumi ir sadalīti trijos līmeņos – pirmkārt, jānodrošina preventīvie pasākumi un jāveic skaidrojošais darbs, lai gan studenti, gan pasniedzēji zinātu savas tiesības. Otrkārt, jāstrādā pie seku novēršanas – būtisks ir tieši psiholoģiskais atbalsts. Izskanēja arī priekšlikumi par neatkarīga ētikas ombuda ieviešanu, kurš varētu palīdzēt risināt šāda tipa pārkāpumus. Pašā centrā ir izpratne par algoritmu rīcības scenārijam – kas jādara, ja persona saskaras ar ētikas pārkāpumu.

"Tas ir stāsts par praksi – kur cilvēkiem, kā viņi var anonīmi ziņot par ētikas pārkāpumiem. Kā šie pārkāpumi un cik efektīvi tiek izskatīti? Lai šiem cilvēkiem pietiek drosmes, lai augstskolas iedrošina savus gan studējošos, gan pasniedzējus nākt klajā, konstatējot pārkāpumus," uzskata Erenštreits.

Tāpat Kultūras ministrijas pārvaldē esošās augstskolas ziņojušas par līdz šim paveikto situācijas risināšanai – pastāv bažas par ievērojamu cietušo skaitu, ko atklājusi Mūzikas akadēmijas padomes veiktā aptauja.

"Tie ir 8,2% studējošo, kas saka, ka ir saskārušies ar seksuāla rakstura darbībām. Tas ir milzīgs skaits. Augstskola šajā gadījumā ir vieta, kur tu veido arī nākotnes profesionālos kontaktus un šādā vidē nodrošināt, ka ziņojumi ir anonīmi pēc būtības, nevis tikai formāli, un tiek vērtēti pēc būtības – tas ir izaicinājums, bet tas vienkārši ir jādara, jo citas alternatīvas nav," norāda kultūras ministre Agnese Logina.

Padome vienojās, ka studentiem un docētājiem nodrošināms psiholoģiskais, juridiskais un informatīvais atbalsts un arī mācības šajā jomā. Turklāt, lai mazinātu pārkāpumu riskus visās mākslu un kultūras augstskolās, tiks pilnveidoti trauksmes cēlāja ziņošanas mehānismi un iesniegumu veidlapas.