Mākslīgā intelekta izmantošana mācību procesā – ieguvumi un riski
Mākslīgais intelekts arvien sparīgāk ielaužas izglītības procesā – gan skolās, gan augstskolās. Tam ir milzīgs potenciāls, un tas arvien vairāk ienāk skolās. Izpildīt mājasdarbu un izstrādāt stundas plānu minūtes laikā – šādas iespējas tas paver, tomēr Latvijā vienotu vadlīniju tā izmantošanai izglītības iestādēs pagaidām nav. Kā mākslīgā intelekta riskus mācību procesā samērot ar ieguvumiem?
Veidu, kā ikdienā izmantot mākslīgo intelektu, ir daudz. Viens no populārākajiem – pirms aptuveni diviem gadiem radītais "ChatGPT". Lietotājs tam var uzdot jautājumus un saņemt detalizētas atbildes.
"Chat GPT" ir kļuvis arī par daudzu skolēnu izmantotu rīku, lai gan noprotams, ka pilnībā tam uzticēties vēl nevar.
"Pieņemsim, ja tu ieraksti ciparus, tad tas [mākslīgais intelekts] var iedot [atbildi] pilnīgi nepareizi. Tu nevari to normāli lietot, vismaz es domāju, kā atbildi," saka Rīgas 64. vidusskolas 11. klases skolnieks Andrejs.
"Tas [mākslīgais intelekts] izmet nezināmus vārdus, nepārzina mūsu valodu, un viss teksts ir nesaprotams un bez emocijām, tādēļ var ņemt tikai iedvesmu no tā," pauž Rīgas 64. vidusskolas 11. klases skolnieks Emīls.
"Ja tu to [mākslīgo intelektu] izmanto visu laiku, tad tev loģiskā domāšana apstājas. Tu zini, ka tev ir kaut kas blakus, kas tev palīdzēs. Tādās situācijās, kad tev būs jāiztiek vienam, tu nebūsi spējīgs to darīt," stāsta Rīgas 64. vidusskolas 11. klases skolniece Danaja.
Šā gada septembrī publicēta aptauja, kuru Latvijā tika veikta pēc "Samsung" pasūtījuma, atklāja, ka mākslīgo intelektu uzdevumu veikšanā izmanto 49% jauniešu. Tas ir vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā.
Rīgas 64. vidusskolas direktors Edgars Zīverts pieļauj, ka tehnoloģijas varētu kalpot kā palīgrīks, taču ne kā mācīšanās aizstājējs.
"Ja pārbaudes darba laikā ir skaidri salasāms, ka skolēna viedokļa nav nemaz, tad ir jautājums par šī skolēna uzaicināšanu uz sarunu ar priekšmeta skolotāju, lai noskaidrotu, kā ir tapis dokumenta saturs. Soli pa solim tā bilde kristalizējas – cik ir viņa darbs, cik ir mākslīgā intelekta darbs," teic Zīverts.
Ir skolas, kas atsevišķu priekšmetu apguvē "ChatGPT" izmantot neļauj vispār. Piemēram, programmēšanas stundās. Iemesls, līdzīgs kā kalkulatora izmantošana matemātikā. Ir jāiemācās domāt, nevis visu uzticēt skaitļotājam.
Vienlaikus, mākslīgais intelekts var kļūt par atbalstu pedagogam pašam.
"Labi, uzrakstot vaicājumu, tu vari dabūt visai kvalitatīvu saturu, kaut kādus uzdevumus. Piemēram, kā skolotājs esmu mēģinājis un testējis kādu stundas plānu ar savu gadu pieredzi varu izveidot pats, fantazējot par šo tematu un pēc tam to pajautājot mākslīgajam intelektam, kā viņš veidotu šo stundu. Un es teiktu, ka gandrīz vienmēr tur ir kaut kas tāds, kas man neienāktu prātā," pauž Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājs, izglītības zinātņu doktors Aleksandrs Vorobjovs.
Izmantot vai neizmantot mākslīgā intelekta rīkus stundu sagatavošanā un cik lielā mērā to ļaut skolēniem, vienotu vadlīniju šobrīd Latvijā nav. Noprotams, ka vismaz tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas nav plānotas.
"Šī šobrīd ir tā stadija un ne tikai Latvijā, ka sapratne, kā viņu integrēt un līdz kurai robežai, viņa visiem ir tādā meklēšanā. Ja skatāmies no tāda regulējuma viedokļa, tad ES līmenī viņš ar aktu ir, protams, bet kopumā šobrīd ir tā stadija, kad visi vēl meklē," saka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders.
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija apsver mācības skolotājiem, lai tie varētu atpazīt šabloniskus, tātad tikai ar mākslīgā intelekta palīdzību pildītus mājasdarbus, tostarp plaģiātisma gadījumus.
Uzsverot, ka mākslīgajam intelektam ir arī blaknes, Latvijā pirmās mākslīgā intelekta olimpiādes uzvarētājs ir pārliecināts, ka "Chat GPT" vai citi rīki ar laiku kļūs par legālu privāto virtuālo asistentu.
"Tas, kas notiek Latvijas Universitātē un ko cenšas arī citviet pasaulē darīt, ir konkrētas tēmas, kas cilvēkam jāiemācās un viņam ir mākslīgais intelekts, kas palīdz. Piemēram, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem. Mūsdienās tu centies sazināties ar pasniedzējiem, viņiem varbūt nav laika, raksti e-pastu, īsziņas, laiks iet… Mākslīgais intelekts tev atbild 20 sekunžu laikā," stāsta Latvijā pirmās mākslīgā intelekta olimpiādes uzvarētājs Krišjānis Mārtiņš Alliks.
Šobrīd plānots, ka skolu pasniedzēji mākslīgā intelekta izmantošanu savā darbā varētu sākt apgūt vasarā. To organizēs Valsts izglītības un satura centrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
