Mazajos veikalos grūtības nodrošināt depozīta taras pieņemšanu

Jānim Gudenam Saldus pusē pieder trīs veikali. Divi no tiem atbilst kritērijiem dalībai depozīta sistēmā. Veikala priekštelpa esot vienīgā vieta, kur tukšās pudeles uzglabāt, jo noliktavas veikalam handrīz nav.

"Esmu saņēmis "komplimentus" no pircējiem, stāvot pie kases: "Pie tevis gan caur miskasti bija jāiznāk." Baigi patīkami tas nebija," saka veikala īpašnieks. Par to arī esot lielākā sāpe – ka vēl pirms nonākšanas veikalā pircējiem pirmais skats ir uz atkritumiem.

Vietējiem veikalnieks gan pateicis – pudeles bez korķiem nepieņems, lai kaut nedaudz apslāpētu saskābušo šķidrumu smaku. Tomēr daudzviet šādas priekštelpas nav, pudeles jāpieņem turpat pie kases un jātur blakus produktiem noliktavā.

"Kur tas ir, ka uz veikalu nāk ar miskastes maisiņu, jo reāli tas ir atkritums. Ir veikali, kur pie kases viņi noskenē katru izlietoto atkritumu, pie kases, turpat, kur skenē bērnam saldējumu," stāsta veikalnieks.

Taromāta te nav, tādēļ viss apsaimniekošanas darbs uzticēts pārdevējai.

"Pārdevējai jāatstāj sava darba vieta un jāizvēlas, kuru apkalpot pirmo – pircēju vai to, kas atnācis ar nodošanai paredzēto taru. Pārsvarā liekam no sava maisiņa pašam pircējam iekšā un mēs kā kalkulators skaitām līdzi," norāda veikala īpašnieks.

"Nāk ar maisiņiem, grib nodot taru, bet veikals pilns ar pircējiem un viņš sauc: "man nav laika, es pretī gribu dabūt alu par tām tukšajām pudelēm". Bet es nevaru pircējus atstāt un iet ņemt tās stikla pudeles. (TV3: Cik jums daudz laika aizņem?) Ļoti daudz, ļoti, ļoti daudz," stāsta pārdevēja Vizma Lauberga.

To, ka depozīta pieņemšana mazajiem veikaliem nereti rada problēmas apliecina arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas veikalos uzrauga higiēnas prasību ievērošanu.

"Vislielākā problēma ko dienests ir novērojis tie ir kaitēkļi, tātad prusaki, un tieši taromātos. Attiecīgi tas ir, ienesot ar taru," vērš uzmanību PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga.

Depozīta sistēmas operators gan uzskata – visu var atrisināt ar biežāku taras izvešanu. "Mēs no savas puses ne tikai tagad, bet arī pērn un pirms sezonas aicinām pārskatīt grafikus. Piedāvājam biežākas iepakojuma izvešanas tajās vietās, kur ir īpaši šauras telpas. Mēs nākam pretī un esam gatavi izvest arī mazākus apjomus, nekā prasa līgums," stāsta SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Izbūvēt atsevišķus depozīta punktus pie veikaliem, viņuprāt, nebūtu ekonomiski izdevīgi. Savukārt, ja taras nodošanu pārceltu uz šķirošanas punktiem – mazinātos efektivitāte. "To rāda to valstu prakse, kur šādu pieeju izmanto, piemēram, ASV, kur šādi punkti ir atšķirti no veikaliem, rezultāti ir vāji , jo cilvēkiem nav pa ceļam un ir daudz zemāki atgriešanas rādītāji," teic SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs.

Stūrītis gan neslēpj, viņaprāt, daudzi veikalnieki piedalīšanos iepakojuma aprites sistēmā uztver kā lieku apgrūtinājumu. Arī Valsts vides dienestā (VVD), kas uzrauga sistēmas darbu, saka – nereti tirgotāju grib tikt vaļā no atbildības, nevis rast risinājumus. Atbrīvot veikalniekus no dalības sistēmā gan neesot iespējams, jo tad ārpus lielajām pilsētām nodošanas punktu nebūtu vispār.

"Es tiešām atzīstu, ka ir atsevišķi veikali, kur ir ļoti problemātiski organizēt uzglabāšanu, bet lielākā daļā veikalu ir iespējams rast risinājumus, pielāgojot vai ārtelpas vai šķūnīšus mazajos ciematos, bet ne vienmēr ir izpratne, ka tiešām ir nepieciešams no tirgotāju puses," saka VVD ģenerāldirektore Evita Baklāne-Ansberga

Vides dienestā uzskata – primāri jānodrošina, ka veikalniekiem par dalību sistēmā atbilstoši samaksātu. Šobrīd par vienu pudeli atšķirībā no materiāla tirgotājam tiek vidēji 2,5 centi. Piemēram, TV3 Ziņu apmeklētajā "LaTS" veikalā mēnesī pieņem ap sešus tūkstošus pudeļu, tātad naudas izteiksmē tie būtu ap 150 eiro mēnesī. Par šo summu jāsamaksā gan darbiniekam, gan jānomā telpa taras uzglabāšanai, ja nepieciešams.