Mēra mikrobioloģisko piesārņojumu 58 oficiālajās peldvietās
Veselības inspekcija pirmdien un otrdien ņem ūdens paraugus 58 oficiālajās peldvietās dažādās vietās Latvijā. Vai ūdens ir drošs peldēšanai vai, gluži pretēji – plunčāšanās rada risku iedzīvoties veselības kaitēs?
Mikroskopiska izmēra asinssūcēju tārpus, kas izraisa tā saukto peldētāju niezi, pēdējos gados siltāka klimata dēļ atrod arvien vairāk arī Latvijas ezeros un karjeros. To veicina ūdensputni un gliemeži, kas ir daļa no šo parazītu attīstības cikla, lēna ūdens apmaiņa. Ir daļa cilvēku, kuriem pēc šo parazītu centieniem izgrauzties cauri cilvēka ādai var nākties meklēt ārsta konsultāciju.
"Peldētāju nieze nav veselībai bīstama, bet maziem bērniem ar jutīgu ādu, cilvēkiem ar alerģijām vai cilvēkiem ar rētām, vaļējām brūcēm tas var būt bīstami. Par šo Veselības inspekcija arī saņem vairākus ziņojumus no cilvēkiem," saka Veselības inspekcijas vides veselības analītiķis Toms Valpēters.
Peldētāju niezes izraisošo parazītu noteikšana ir tikai viena no sadaļām, ko Veselības inspekcija vēlas noteikt peldvietu ūdens analīzēs. Tiek meklēta arī fekālā piesārņojuma radīto zarnu nūjiņu un zarnu enterokoku klātbūtne. Sekas – vemšana, caureja, slikta dūša. Ņemto paraugu 58 oficiālajās peldvietās rezultāti būs publicēti Veselības inspekcijas interneta vietnē.
"Ūdeni netīru var padarīt neattīrītie notekūdeņi, lietusūdeņi, dzīvnieku izkārnījumi krastā. Protams, arī katrs atpūtnieks var ienest ūdenī zarnu nūjiņas," norāda Veselības ministrijas vecākais higiēnas ārsts Ruslans Lucenko.
Proti, peldētāji savas dabiskās vajadzības mēdz nokārtot turpat blakus citiem peldētājiem ezera vai karjera ūdenī. Tas lielākoties notiek neoficiālajās peldvietās, par tādām tās sauc, jo nav labiekārtotas, piemēram, ar tualešu izvietošanu. Veselības inspekcija tur ūdens kvalitātes pārbaudes neveic, bet gan sagaida, ka pašvaldības pašas vismaz reizi mēneši pasūtīs un apmaksās ūdens laboratoriskos izmeklējumus. Vismaz TV3 Ziņu uzrunātie atpūtnieki drošības labad tamdēļ meklējot izmērā lielākās ūdenstilpes.
"Izvairos no karjeriem, kur ir lielas cilvēku masas, un pieļauju, ka tas ūdens tur nav tik tīrs, tur ūdens uzsilis, daudz baktēriju, daudz bērnu, un mēs zinām, ko bērni dara ūdenī. Tu ieej iekšā un jūti, ka acis sūrst. Bērnam novēroti izsitumi. Tas ir mazajās ūdenstilpēs, nevis lielajās," saka Renārs.
"Es domāju, ka šeit ir tīrs. Tik daudz ļaužu. Domāju, ka viss kārtībā ar šo ezeru," domā Nikolajs.
Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecina par neatbilstību prasībām, inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumus.
"(TV3: Vai jūs interesējaties, kāda ir ūdens kvalitāte?) Kur to var izdarīt? Es nezinu! Es labprāt to noskaidrotu. (TV3: Veselības inspekcijas mājaslapā!) Labi, paskatīšos," norāda Evita.
"Esam atbraukušas no Skotijas atvaļinājumā, un, atnākot uz "bīču", neredzam nekādas zīmes. Mēs nezinām, vai ūdens ir labs vai ne. Negribētos, lai paliek slikti un jābrauc uz slimnīcu," pauž Elīna.
Mikrobioloģisko piesārņojumu oficiālajās peldvietās Veselības inspekcija mēra no 15. maija līdz 15. septembrim reizi mēnesī. Iepriekš to darīja divas reizes mēnesī, bet tad tika samazināts budžets.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
