"Mērs ir pilns." Tikšanās ar ministru nemaina zemnieku plānus protestēt

Lauksaimnieki Zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) piektdien Ozolniekus sagaidīja ne īsti viesmīlīgi. Pie tikšanās vietas Latvijas lauku konsultāciju centra sadzīta traktortehnika. To priekša dažādi plakāti un vēstījumi – ne gluži glaimojoši.

Tukšie solījumi, birokrātijas slogs un kopumā zināmais pagrimums nozarē ir iemesls, kādēļ daļa lauksaimnieku pirmdien pošas protesta braucienā.

Piecas izvirzītas protesta prasības zemniekus pārstāvošās organizācijas apsprieda arī ar ministru. Katra punkta izskatīšana prasīja garas diskusijas – par agresorvalstu graudu importa aizliegumu vien sprieda vairāk nekā stundu.

"Blakus notiek karadarbība, bet mēs tā kā muļļas nespējam atrisināt nacionālo jautājumu aizliegt agresorvalsts, gan pārtikas, gan lopbarības produktu importu mūsu valstī," norāda zemnieku saimniecības "Mazdzērvītes" vadītājs Jānis Ločmelis.

"Graudkopība mums ir ļoti nopietna nozare, mums ir jārīkojas ātrāk, nevis gaidām paziņojumu, ka diemžēl iekāpām vilcienā par vēlu. Mēs jau esam par vēlu. Un par šo Krievu graudu importu, izstrādājat arī mehānismu, kā to kontrolēsiet," vērš uzmanību kooperatīvās sabiedrības "VAKS" vadītājs Indulis Jansons.

Līdzīgi aizritējusi arī visa pārējā tikšanās. Zemniekiem virkne jautājumu, gan par samazinātās 5% PVN likmes atgriešanu augļiem un dārzeņiem, gan birokrātijas slogu. No zemniekiem izskanēja daudz kritikas par lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas jeb LIZ darbību. Zemnieki to salīdzina ar bēdīgi slaveno e-veselību – izstrādē iztērēta liela nauda, taču darbība tai nekāda.

"Problēmas jau nebija tagad izveidojušās, viņas velkas un tagad zemniekiem mērs ir pilns un viņi dod vaļā. Tas, ko mēs vēlamies sasniegt, ir mazums no visas kopējās bildes," saka zemnieku saimniecības "Pīlādži" vadītājs Aigars Putra.

Sanāksme kopumā ilga aptuveni četras stundas un pēc garās atbilžu sērijas, Zemkopības ministrs pauda, ka viņa un nozares domas daudzos jautājumos sakrīt. Daļa no prasībām jau turklāt esot ministrijas darba kārtībā, un darbi pie šo prasību izpildes vēl arī turpināšoties.

"Mēs noteikti visu šo, ko esam apņēmušies, izdarīsim, un es šobrīd neredzu, ka būtu pamats zemniekiem ielās būt tik ilgi, kā tas ir Francijā, Vācijā vai citur. Jo pēc šodienas sarunām man tiešām ir sajūta, ka par lielāko mēs esam vienojušies un darbi ir izdarāmi. Ar atsevišķiem izņēmumiem, kas nav realizējami ātri un tikai ar Zemkopības ministrijas palīdzību," saka Krauze.

Savukārt protesta organizatoru, "Zemnieku Saeimas" vadītājs skats uz sanāksmi nedaudz citādāks. Lai gan domas tiešām daudz kur sakrītot, zemnieki neesot sadzirdējuši nekādus darāmo darbu termiņus. Solījumu gan daudz.

"Joprojām dzirdam vēlmju formā izteiktas darbības. Mēs darīsim, mēs domāsim , mēs rīkosimies. Tikko mēs pieskarāmies pie konkrētiem termiņiem, tā nekas mums nesanāk. Līdz ar to pirmdienas aktivitātes nekāda veidā nav atceltas," norāda "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pirmdien Zemnieku protesta brauciens notiks kopumā 16 Latvijas pilsētās un to apkārtnēs, tādēļ daudzviet Latvijā varētu būt apgrūtināta satiksme. Savukārt visu prasību pilnīgas neizpildes gadījumā, zemnieki jau 12. februārī pošas arī uz Rīgu.